Šovakar notiks "Lielā Kristapa" balvu pasniegšanas ceremonija

Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremonijā, kas šovakar norisināsies kino "Splendid Palace", par muzikāliem priekšnesumiem rūpēsies Kārļa Auzāna projekti - čellu trio "Melo-M" un Nepieradinātā Folka orķestris "Pingvīnu Cirx". Noslēguma ceremonija ar laureātu apbalvošanu tiešraidē tiks demonstrēta arī LTV 1. kanālā.

Par godu festivāla 25. jubilejas reizei, Latvijas kino augstākais apbalvojums šogad ieguvis jaunu veidolu - ierastā bronzas statuete ir pārtapusi par mūsdienīgas formas tēlniecības mākslas darbu ar "Lielā Kristapa" siluetu. Balva vēstī, ka "Lielais Kristaps" vienlaicīgi ir logs uz pasauli, kā arī tilts, kas savieno divas realitātes - kino un ikdienišķo. Caur šo portālu mēs varam ielūkoties jaunākajās latviešu filmās, kas stāsta par mums, par ikdienu, par sabiedrības noskaņojumu, kā arī par fantāzijām un sapņiem. Vai filmas ir mūsu dzīves spogulis - jautā festivāla veidotāji. Balvas idejas autors ir mākslinieks Mārtiņš Milbrets, bet to bronzā atveidojis tēlnieks Kārlis Alainis.

Festivālam tika pieteiktas vairāk nekā 80 filmas, no kurām konkursā iekļuva 40. Pirmo reizi festivāla vēsturē kino darbus vērtē pēc jaunas divpakāpju sistēmas - sākumā darbus izskatīja un nominācijām izvirzīja kino profesionāļu organizācijas (Latvijas Kinoproducentu asociācija, Kinooperatoru ģilde, Filmu mākslinieku ģilde, FIPRESCI Latvija) un to veidotas ekspertu grupas. Katra grupa darbus vērtēja savā profesionālajā jomā, piemēram, režisori analizēja režiju un aktieru veikumu. Otrajā posmā, festivāla laikā, žūrija nosaka, kuras no ekspertu nominētajām filmām un kino profesionāļiem saņems galveno balvu.

"Lielā Kristapa" šīgada konkursa žūrijā ir: Ilona Bičevska (Latvijas Kinoproducentu asociācija), Jānis Putniņš, režisors, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāvis, "Lielā Kristapa" laureāts, Regīna Razuma, teātra un kino aktrise, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve, Ivars Seleckis, režisors un operators, Eiropas Kino akadēmijas loceklis, Latvijas Kinematogrāfistu savienības valdes loceklis, Kaspars Braķis, operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes pārstāvis, Askolds Saulītis, režisors, Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāvis, Anita Uzulniece, kinokritiķe, starptautiskās kritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas pārstāve, Dāvis Stalts, Saeimas deputāts, Almers Ludviks, festivāla atbalstītāja "Rīgas Nami" valdes loceklis.

Festivālā visvairāk nominētās filmas ir Arvīda Krieva "Dancis pa trim", Jevgeņija Paškēviča "Golfa straume zem ledus kalna", Jāņa Streiča "Rūdolfa mantojums" un Jura Poškus filma "Kolka Cool" - katrai no minētajām filmām ir nominācijas desmit kategorijās. Turpat līdzās ar septiņām nominācijām ir Gata Šmita filma "Seržanta Lapiņa atgriešanās". Visas šīs piecas filmas arī pretendē uz titulu "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma", un to režisori izvirzīti nominācijai "Labākais spēlfilmu režisors".

"Labākajai īsmetrāžas spēlfilmai" nominēta scenārista Ivo Brieža un teātra režisores Māras Ķimeles debija kino "Filma", Ilzes Kungas - Melngailes "Gaismas zīmes", Unas Rozenbaumas pirmā īsmetrāžas spēlfilma "Logs", Elīnas Eihmanes "Gūtenmorgens un trešā acs", kā arī režisora Jāņa Vingra "Pēdējais Lāčplēsis".

"Lielā Kristapa" konkursā īpaši spēcīga ir dokumentālo filmu programma. Nominācijā "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma" izvirzītas filmas "Dokumentālists" (Inese Kļava, Ivars Zviedris), "Homo@lv" (Kaspars Goba), "Pretrunīgā vēsture" (Ināra Kolmane) un "Versija Vera" (Ilona Brūvere). Savukārt par titulu "Labākais dokumentālās filmas režisors" sacentīsies Ilona Brūvere, Dzintra Geka, Inese Kļava un Ivars Zviedris, kā arī Zane Peneze, Sandijs Semjonovs un Ģirts Straustiņš par filmu "Astoņi pilnmēneši".

Uz godalgu "Labākā animācijas filma" pretendē filmas "Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu" (Roze Stiebra), "Korrida" (Jānis Cimermanis), "Lote un Mēness akmens noslēpums" (Heiki Ernits, Janno Poldma), "Norīt krupi" (Jurģis Krāsons) un "Tārpiņš" (Nils Skapāns).

Sacenšoties kategorijā "Labākā debijas filma", festivāla konkursā pārliecinoši startēs arī jauni režisori - Dāvis Kaņepe ar filmu "Noklausīšanās", Pauls Ķesteris ar darbu "Personību veikals", Pēteris Noviks ar filmu "Skatu meklētājs", Līga Gaisa - "Spēle ar beigām", kā arī Reinis Pētersons ar animācijas filmu "Ursus".

Balva par mūža ieguldījumu tiks pasniegta režisoram un scenāristam Aivaram Freimanim, savukārt konkursa balvām visvairāk nominētās filmas ir režisora Arvīda Krieva Dancis pa trim, Jevgēņija Paškēviča Golfa straume zem ledus kalna, Jāņa Streiča Rūdolfa mantojums un Jura Poškus filma Kolka Cool. Katrai ir nominācijas desmit kategorijās. Līdzās ar septiņām nominācijām ir Gata Šmita filma Seržanta Lapiņa atgriešanās, bet visas piecas pretendē uz titulu Labākā pilnmetrāžas spēlfilma un to režisori izvirzīti nominācijai Labākais spēlfilmu režisors.

Balvai īsmetrāžas spēlfilmu kategorijā izvirzīts scenārista Ivo Brieža un režisores Māras Ķimeles darbs Filma, Ilzes Kungas Gaismas zīmes, Unas Rozenbaumas Logs, Elīnas Eihmanes Gūtenmorgens un trešā acs un Jāņa Vingra Pēdējais Lāčplēsis. Par labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas titulu cīnīsies Dokumentālists (Inese Kļava, Ivars Zviedris), Homo@lv (Kaspars Goba), Pretrunīgā vēsture (Ināra Kolmane) un Versija Vera (Ilona Brūvere). Savukārt uz godalgu Labākā animācijas filma pretendē filmas Kā Brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu (Roze Stiebra), Korrida (Jānis Cimermanis), Lote un Mēness akmens noslēpums (Heiki Ernits, Janno Poldma), Norīt krupi (Jurģis Krāsons) un Tārpiņš (Nils Skapāns).

Vakara gaitā atskaņoto skaņdarbu klāstā būs mūzika no kinofilmas "Medības", par kuru Kārlis Auzāns saņēma Lielo Kristapu pirms vairākiem gadiem, "Melo-M" izpildījumā skanēs arī kompozīcijas no dejas izrādes "Apstājies".

"Melo-M" ceremonijā uzstāsies jaunajā sastāvā - kopā ar Kārli Auzānu trio muzicēs Miķelis Dobičins un Jānis Pauls.

Savukārt Nepieradinātā Folka orķestris atskaņos gan slaveno motīvu no Emira Kusturicas filmas "Melnais kaķis, baltais kaķis", afrikāņu un īru mūzikas motīvus, kā arī citas kompozīcijas.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais