Vai bērna pasē ir rakstāms vārds "Mark" vai "Marks" - par to Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu pēc Berlīnē dzimuša puisēna vecāku pieteikuma.
Lai arī bērns piedzimšanas brīdī tika atzīts par Vācijas pilsoni ar tiesībām tikt atzītam arī par Latvijas pilsoni, jo viņa māte ir Vācijas pilsone, bet tēvs - Latvijas pilsonis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), atzīstot bērnu par Latvijas pilsoni, ir noraidījusi vecāku lūgumu nemainīt bērnam Vācijas civilstāvokļa aktos reģistrēto bērna vārdu - Hugo Mark Balmaks. Bērna vārds Latvijā tika "latviskots", pievienojot vārdam "Mark" burtu "s".
Bērna vecāki pieteikumā tiesai norāda, ka, nosakot bērnam Latvijā vārdu, kas atšķiras no bērna dzimšanas brīdī Vācijā noteiktā vārda, PMLP ir pārkāpusi Latvijai saistošās Eiropas tiesību normas. Faktiski identiskā lietā Eiropas Savienības tiesa jau 2008. gadā nosprieda, ka, ņemot vērā ES pilsoņu brīvas kustības tiesības visā ES teritorijā, ja ES pilsonis ir piedzimis vienā dalībvalstī un viņa vārds šīs dalībvalsts civilstāvokļu aktos (t.sk. dzimšanas apliecībā) tiek noteikts un reģistrēts saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, tad šādi šīs personas vārds ir jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs, t.sk. šis personas pilsonības valstī.
Iepriekš PMLP šo bērna vecāku argumentu bija noraidījusi, un tagad tiesa tai uzlikusi par pienākumu mēneša laikā iesniegt tiesā paskaidrojumus.
Pieteikumā tiesai vecāki īpaši uzsver, ka ar šo pieteikumu viņi neapstrīd un negrasās mainīt latviešu valodas gramatikas likumus, bet gan novērst nepilnības Latvijas normatīvajos aktos un to neatbilstību Eiropas tiesībām. Proti, šobrīd pastāvošā kārtība paredz, ka personām ar ārzemju izcelsmes vārdu vai uzvārdu, šie personvārdi tiek "latviskoti" un attiecīgi "latviskotā" formā reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā, norādīti pasē un citos dokumentos. Vienlaikus šo ārzemju cilmes personvārdu oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā tiek norādīta pases trešajā lappusē - t.i. pases bildes lappusei pretējā lappusē.
Pēc bērna vecāku domām, visas problēmas tiktu novērstas, ja personvārdu abas formas tiktu norādītas pasē apmainītas vietām, t.i. normatīvajos aktos tiktu paredzēts, ka personas vārda oriģinālforma latīņalfabētiskajā transliterācijā tiktu norādīta pasē līdzās personas bildei, bet vārda "latviskotā" versija - pases trešajā lappusē. Tādā gadījumā personām ar dubultpilsonību nekad nerastos problēmas pierādīt savu identitāti savā otrajā dzimtenē (piem., skolu diplomos, elektroniskajās aviobiļetēs u.c.), savukārt Latvijā gan oficiālos dokumentos (piem., iesniegumos), gan sarunvalodā, gan arī literāros darbos varētu brīvi lietot personas vārdu "latviskotajā" versijā un locīt visos septiņos locījumos atbilstoši gramatikas likumiem.
Lai arī tiesas Latvijā jau iepriekš ir vētījušas personvārdu "latviskošanas" atbilstību Satversmei un cilvēktiesību normām, t.sk. to ir vērtējusi arī Satversmes tiesa, taču tas ir bijis vēl pirms Latvija bija kļuvusi par ES dalībvalstī, un līdz ar to nav vērtēta personvārdu "latviskošanas" atbilstība ES tiesībām.