Šodien svinīgā pasākumā tika parakstīts protokols par Rīgas Svētā Pētera baznīcai piederējušā 16. gadsimtā darinātā svečtura un Jelgavas Svētās Trīsvienības protestantu baznīcas inkrustētās lasāmpults saņemšanu.
Pēc Rīgas Rātes pasūtījuma 1596. gadā darinātais un Rīgas Sv. Pētera baznīcai dāvinātais Rīgas meistara Hansa Meiera bronzas septiņzaru 3,10 m augstais un 3,78 m platais svečturis Sv. Pētera baznīcā stāvējis altāra priekšā un izmantots bēru ceremoniju laikā. Ar mākslas darbu izvešanu saistītā Paritārā komisija 1940. gada 23. janvārī atļāva svečtura izvešanu, tomēr precīzs izvešanas laiks un maršruts nav zināms.
Otrā Pasaules kara beigās tas atrasts Vloclavekas katedrālē 200 km uz ziemeļrietumiem no Varšavas.
Svečturis ir unikāla 16. gadsimta mākslas mantojuma vērtība - Ziemeļeiropā viens no retajiem saglabātajiem tāda izmēra apgaismes ķermeņiem, un ir nozīmīga liecība par vēlās renesanses laika mākslas tradīcijām, kā arī Rīgas metāllietuves augsto profesionālo līmeni. Īpaši atzīmējams arī svečtura autora Hansa Meiera, kurš bijis ievērojams zvanu lējējs un tajā laikā Rīgas pilsētas lietuves vadītājs, personiskais stils.
Savukārt Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcai 1617. gadā dāvinātā lasāmpults, kuru veidojis 17. gadsimta kokgriezējs Tobiass Heincs (1589-1653), pēc izvešanas no Latvijas tika iekļauta Poznaņas Nacionālā muzeja Lietišķās mākslas kolekcijā. Masīvās ozolkoka lasāmpults vērtību nosaka 17. gadsimta sākuma kokgriezumu un intarsēto kompozīciju mākslinieciskās kvalitātes. Īpaši izceļams mākslinieka pašportrets, kas ir reti sastopams fenomens tālaika dekoratīvajā mākslā.
Lasāmpults tiks pārvesta uz Jelgavu, kur glabāsies Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.
Šie mākslas darbi varēja atgriezties Latvijai pēc tam, kad šogad 16. februārī Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizītes Polijas Republikā ietvaros svinīgas ceremonijas laikā tas tika atdotas Latvijai.