Par labu Talsu traģēdijā cietušajam no valsts piedzen 15 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību

Augstākā tiesas Civillietu tiesu palāta 21.februārī daļēji apmierināja Talsu traģēdijā cietušā jaunieša prasību un no Latvijas valsts Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā piedzina morālā kaitējuma atlīdzību Ls 15 000 saistībā ar traģisko negadījumu Talsos 1997.gada 28.jūnijā, kad IeM rīkotajos svētkos, krītot auto pacēlāja grozam, miesas bojājumus guva 21 bērns, tostarp prasītājs. Prasītāja mātes prasību par morālā kaitējuma atlīdzību tiesa noraidīja. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams 6.martā un pēc pilna nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senātā.

Talsu traģēdijā cietušā jaunieša un viņa mātes pārstāvis prasību pret Latvijas Republiku Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā par zaudējumu piedziņu un morālā kaitējuma atlīdzību tiesā iesniedza 2007. gada 27.jūnijā. Prasītāji lūdza tiesu piedzīt no Latvijas Republikas Ls 350 000 morālā kaitējuma atlīdzību par labu cietušajam zēnam un Ls 12 041,68 zaudējumus un Ls 50 000 morālā kaitējuma atlīdzību par labu viņa mātei.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa par labu cietušajam zēnam piedzina Ls 100 000 un par labu mātei Ls 20 000 atlīdzību par morālo kaitējumu, kā arī zaudējumus Ls 11 243,34.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Civillietu tiesu palāta par labu cietušā zēna mātei piedzina zaudējumus Ls 6816,48, bet prasību daļā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu noraidīja.

2010.gada 24.novembrī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība pret Iekšlietu ministriju Valsts Ugunsdzēsības un Glābšanas dienesta (VUGD) personā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu un lietu šajā daļā nodeva AT Civillietu tiesu palātai jaunai izskatīšanai. Pārējā daļā Senāts apelācijas instances tiesas 2009.gada 30.aprīļa spriedumu atstāja negrozītu.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais