Lielākais jauniešu ieguvums ir darba prakse, pēc kuras daudzi jaunie cilvēki apzinās un saprot, ko viņi vēlētos turpmāk darīt, sarunā ar Neatkarīgo par jauniešu asistentu projektu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saka viena no jauniešu darbaudzinātājām, NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītājas vietniece Tamāra Ozola.
Lai arī visiem šiem jauniešiem ir iegūta augstākā izglītība sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, darbu praktiski bez iepriekšējās pieredzes nav izdevies atrast. Tāpēc gan asistenti, gan NVA speciālisti vienoti uzskata: tas ir atspēriena punkts visu šo jauniešu karjerā un, iespējams, arī dzīvē.
NVA turpina īstenot aktīvās nodarbinātības pasākumu nodarbinātības aģentu asistentu apmācībai un praksei, kurā piedalās jaunieši bezdarbnieki līdz 25 gadu vecumam ar augstāko izglītību. Projekta ietvaros izveidotas 72 prakses vietas, tomēr iesaistīto jauniešu skaits ir daudz lielāks. Pirmajā projekta grupā (no 2010. gada augusta līdz 2011. gada jūnijam) praksē iesaistīti 107 jaunieši, otrajā – jau 96. Tas izskaidrojams ar jauniešu bezdarbnieku mainību projekta ietvaros – liela daļa jauniešu pēc apmācībām atraduši darbu un viņu vietā iesaistīti citi. Arī pašlaik notiek bezdarbnieku atlase desmit brīvajām prakses vietām. Vairāk jauniešu nav plānots uzņemt, jo šogad projekts noslēdzas. Jaunākie dati liecina, ka tieši NVA pēc prakses sākuši strādāt 43 bezdarbnieki.
Rīgas reģiona filiālē kopumā uzņemti 68 bezdarbnieki, no kuriem pastāvīgā darbā jau iekārtojušies 37 jaunieši. «Prakses laikā viņi drīkst arī rakstīt pieteikumus darba devējiem, iet uz darba pārrunām, un esam pamanījuši likumsakarību – kā jaunietis iesaistās praksē, viņam sāk veikties darba meklējumos,» stāsta T. Ozola. Tā kā NVA ir liela darba slodze, arī kadru mainība, vairāki jaunieši pieteikušies uz vakancēm pašā NVA un izturējuši konkursu, kļūstot par pastāvīgiem NVA darbiniekiem. T. Ozola vērtē, ka šī darba prakse jauniešiem dod iespēju izvērtēt, kādu darbu viņi vēlētos darīt. Ir jaunieši, kuri skaidri zina – darbs valsts pārvaldē, dokumenti, pārrunas ar cilvēkiem ir radīts viņiem, savukārt citi atrodas meklējumos un pēc prakses saprot, ka darbs valsts iestādē nebūs īstais. «Mūsu jaunieši atraduši darbu prokuratūrā, policijā, pašvaldības uzņēmumos, bankā un citur,» stāsta T. Ozola, uzsverot, ka projekts noteikti ir sasniedzis mērķi.
Tāpat NVA darbinieki uzsver, ka jauniešu asistentu prakse būtiski atvieglo arī darbu NVA inspektoriem, kuru noslodze pašreizējos bezdarba apstākļos ir ļoti liela. «Daudzie darbiņi, piemēram, tehniskie, ir uz asistentu pleciem, lai inspektoriem paliktu vairāk darba ar cilvēkiem, lēmumu pieņemšanu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, tāpēc mēs ceram un vēlētos, lai šis projekts turpinātos,» saka
T. Ozola. Valstī arī atzīts, ka jauniešu bezdarba mazināšana ir viena no prioritātēm.
NVA Daugavpils reģionālās filiāles vadītājs Jānis Vanags pauž lielu gandarījumu, ka viņa iestādē strādā jaunieši asistenti: «Palīdz mums visos darbos, jo pēdējos gados slodze ir ļoti liela, bezdarbnieku skaits būtiski audzis. Jaunieši iepazīst valsts pārvaldi, un šī pieredze viņiem ļoti noder. Darba devēji to novērtē.» Vairāki jaunieši turpinās darbu NVA, bet daži – meklē darbu citās valsts vai komercstruktūrās.
***
Kādi ir projekta rezultāti?
Nodarbinātības valsts aģentūras projektā iesaistīti jaunieši bezdarbnieki ar augstāko izglītību vecumā līdz 25 gadiem
Projekts norit divās kārtās – pirmajā iesaistīti 107 jaunieši bezdarbnieki; otrajā līdz šim brīdim – 96 jaunieši bezdarbnieki
Projekta Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība – 3. kārta Nr. 1DP//1.3.1.1.3./10/IPIA/NVA/001 īstenošanā tiek ieguldīti Eiropas Sociālā fonda un valsts līdzekļi 482 300 latu apmērā
Pēc prakses NVA sākuši strādāt 43 bezdarbnieki
Avots: NVA