Tiesa tā dēvētajā Lemberga prāvā, kā solīts, pārtrauca miljonāra Olafa Berķa pratināšanu un paziņoja, ka uz liecināšanu ir izsaukts bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš.
O. Berķa pratināšana kopumā ilga piecas tiesas sēžu dienas. Prokurori O. Berķi pratināja divarpus tiesas dienas – tikpat daudz tiesa atļāva pratināt arī trijiem apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem, piekodinot, ka atvēlētais laika limits pašiem brālīgi jāsadala.
Šādus diskriminējošus noteikumus aizstāvības pusei tiesa piemēroja arī iepriekšējā liecinieka miljonāra Oļega Stepanova pratināšanas laikā. Arī tad tiesa noteica, ka apsūdzētie drīkst pratināt tikai tik pat ilgi, cik to pirms tam tiesas zālē darījuši prokurori.
Cienījamais doktors
Pratināšanas stafetei nonākot Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa rokās, tiesas zālē ik pa brīdim zibsnīja emocijas. O. Berķa liecības par prokuroru iecelto arestētās mantas glabātāju Šveices advokātu, runājot R. Krastiņa vārdiem, «cienījamo doktoru, daudzu grāmatu autoru» Rudolfu Meroni, nebija doktoram glaimojošas. Liecinieks R. Meroni raksturoja kā blēdi, kurš prokuroru piešķirto pilnvaru aizsegā aizplūdina līdzekļus no glabāšanā uzticētajiem uzņēmumiem uz sev tieši vai pastarpināti piederošiem uzņēmumiem. Tādējādi, pēc O. Berķa teiktā, vairākiem Ventspils uzņēmumiem tiekot nodarīti milzīgi zaudējumi. Stāsts par «cienījamo doktoru, daudzu grāmatu autoru» kulmināciju sasniedza brīdī, kad R. Krastiņš lūdza tiesu pievienot krimināllietas materiāliem valsts apsūdzības liecinieka O. Berķa savāktos pierādījumus par R. Meroni pretlikumīgām darbībām, kas šūpo apsūdzības pamatus. Kā varēja noprast no R. Krastiņa teiktā, pierādījumu klāstā ietilpa dažādi dokumenti no akciju sabiedrības Ventbunkers, izdrukas no bankas kontiem, kas apliecina naudas pārskaitījumus uz kompānijām, kas saistītas ar R. Meroni.
Kurš vilto dokumentus?
Arī uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs, pratinot O. Berķi, lūdza pievienot vairākus dokumentus, arī 1995. gada 13. jūlija SIA Naftas parks 100 akcionāru pilnsapulces protokolu. Par šo lūgumu prokurors Juris Juriss saērcināts paziņoja, ka dokumenti nav pievienojami, jo neesot zināma dokumentu izcelsme, neesot saprotams to autentiskums; pilnsapulces protokola šrifti vedinot domāt, ka dokuments varētu būt viltots. A. Sormulis ar neslēptu aizvainojumu balsī paziņoja, ka dokuments glabājies viņa personiskajā arhīvā un tas iegūts, viņam strādājot Ventspils naftā, – ja prokurors neticot, lai rosinot krimināllietu par dokumentu viltošanu un nekavējoties uzsākot kriminālvajāšanu.
Mierinot iekarsušās puses, tiesa krimināllietai pievienoja strīdu raisījušo sapulces protokolu. Bet kulmināciju šis stāsts sasniedza pēc brīža, kad, turpinot pratināšanu, R. Krastiņš lūdza tiesu uzrādīt O. Berķim šo pašu dokumentu, kurš bija iekļauts kādā no krimināllietas sējumiem. Tajā brīdī procesa dalībnieki atskārta, ka protokolu, par kuru J. Juriss pauda aizdomas, ka tas varētu būt viltots, paši prokurori pievienojuši krimināllietai. Pat tiesnešu sejās iezaigojās jautrība, bet prokuroru sejās – aizvainojums. Šis komiskais atgadījums arī lieliski nodemonstrēja valsts apsūdzētāju dubulto morāli – viss, ko lūdz apsūdzētie, ir apšaubāms un nelikumīgs; viss, ko dara un saka prokurori, ir likumīgs un pareizs.
Jādala ar 10
Taujāts par tranzītbiznesa uzņēmējiem, O. Berķis atzinīgus vārdus veltīja nelaiķim Laimonim Junkeram, raksturojot viņu kā labsirdīgu, pozitīvu cilvēku. Runājot par Valentīnu Kokali, liecinieks atzina: «Mūsu attiecības nav bijušas nekādas īpaši labās.» Savukārt runājot par miljonāru Jūliju Krūmiņu, O. Berķis teica: «Cik es pazīstu Jūliju Krūmiņu, viņa sacītais jāizdala ar desmit vismaz.»
Liecinieks detalizēti tika iztaujāts par J. Krūmiņa liecībām saistībā ar politiķu finansēšanu. Advokāts vaicāja O. Berķim, vai viņš ir devis J. Krūmiņam maisiņu ar naudu, lai pēc tam tā tiktu nodota politiķiem, un vai taisnība, ka pa 7% sabiedrības Latvijas naftas tranzīts akciju iedalīts tā laika politiskajām partijām. O. Berķis noliedza, ka J. Krūmiņam būtu devis maisiņu ar naudu, un atzina, ka baumas par politiķu finansēšanu esot dzirdējis. Pats neesot piedalījies nedz politiķu finansēšanā, nedz arī sarunās par finansēšanu.
Liecinieks ļoti uzmanīgi atbildēja uz jautājumiem saistībā ar Aināru Gulbi un SWH grupas darbību Ventspils tranzītbiznesā. Viņš izvairīgi atzina, ka starp ventspilniekiem un rīdziniekiem, kurus pārstāvēja A. Gulbis, bijušas domstarpības, taču detalizētākos skaidrojumos neielaidās.
Pēdējā pratināšanas dienā O. Berķis aizvien nervozāk raudzījās uz tiesas zāles pulksteni. Izskatījās, ka viņš no sirds gaida pratināšanas pēdējo minūti. Lai arī tiesa paziņoja, ka pratināšana tiek pārtraukta, tā nepaziņoja, vai O. Berķa pratināšana ir pabeigta. O. Berķi līdz galam neizdevās nopratināt R. Krastiņam, pie pratināšanas nemaz netika A. Lembergs, uzņēmējs Anrijs Lembergs un viņa advokāts Aldis Alliks.