Tiesa Lemberga prāvā pieņem pretrunīgu lēmumu

Pretēji līdzšinējai pozīcijai racionāli izmantot tiesas sēdes, lai kaut cik censtos ievērot saprātīgus termiņus krimināltiesisko attiecību noregulēšanai, tiesa t.s. Lemberga lietā šonedēļ pieņēma pilnīgi pretēju lēmumu – nenoturēt iepriekš ieplānotās sēdes šā gada 17. un 18. oktobrī.

Pirms nepilnām divām nedēļām tiesā liecinieka statusā pratinātais Ventspils oligarhs Oļegs Stepanovs lūdza tiesu atbrīvot viņu no pienākuma ierasties uz pratināšanām 17. un 18. oktobrī, to pamatojot ar nepieciešamību piedalīties starptautiskā konferencē. Tiesa liecinieka lūgumu apmierināja, bet jautājums par to, ko darīt 17. un 18 oktobrī, nekļuva aktuāls – tiesa piekrita, ka šajās dienās varētu uzklausīt daudzos sakrājušos procesa dalībnieku lūgumus. No pratināšanām brīvie brīži procesa dalībniekiem ir zelta vērti, jo tiesa iepriekš aicināja lūgumus pieteikt tieši pratināšanas starplaikos, lai tādējādi netraucētu pratināšanas gaitu.

Pēdējā tiesas sēdē līdzšinējam uzstādījumam – maksimāli lietderīgi izmantot tiesas sēžu dienas – tika pārvilkta trekna svītra. Prokurors Juris Juriss, kurš pirms tam visdedzīgāk rūpējās par saprātīgu termiņu ievērošanu un pie jebkuras iespējas aizstāvībai pārmeta tiesas procesa vilcināšanu, izteica lūgumu iepriekš plānotās 17. un 18. oktobra sēdes svītrot no tiesas sēžu kalendāra. Savu pozīciju prokurors pamatoja ar nevēlēšanos pārtraukt O. Stepanova pratināšanu ar citām procesuālajām darbībām.

Gan A. Lembergs, gan advokāts Jānis Rozenbergs paziņoja, ka viņiem sakrājušies vairāki lūgumi, kurus varētu uzklausīt un izskatīt divās no pratināšanas brīvajās dienās. Tiesa pēc piecu minūšu apspriedes tiesnešu istabā paziņoja: tā kā tiesa nekādus lūgumus nav saņēmusi, nākamā tiesas sēde notiks 20. oktobrī. Tādējādi tiesa pilnībā atbalstīja arī prokurora J. Jurisa nostāju, pirmo reizi gandrīz triju Lemberga prāvas gadu laikā izrādot tik lielu pretimnākšanu procesa novilcināšanai.

J. Rozenbergs par tiesas lēmu pauda neizpratni. Viņaprāt, divas O. Stepanova prombūtnes dienas varētu lietderīgi izmantot, kaut vai izskatot iepriekš iesniegto Šveices advokāta Rudolfa Meroni lūgumu. Advokāts norādīja, ka būtu bijis racionāli izsaukt uz pratināšanu kaut vai kādu no joprojām līdz galam nenopratinātajām personām.

J. Rozenbergs uzsvēra, ka prokuroru argumenti tiesas sēdes atlikšanai, lai nepārtrauktu O. Stepanova pratināšanu, ir dīvaini. Šā gada augustā, nevēloties, lai rastos pārrāvums Ginta LaiviņaLaivenieka pratināšanā, J. Rozenebergs atturējies lieciniekam uzdot jautājumus, taču par to tūlīt saņēmis tiesas sankciju.

Tiesas viedokļa negaidītā maiņa kārtējo reizi rada aizdomas, ka ir lietas, kas tiek saskaņotas ārpus tiesas sēdēm. Piemēram, O. Stepanovs tiesu namā pirms tiesas sēdēm un to starplaikos tika manīts tērzējam ar prokuroriem. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai prokurori šajās sarunās nemēģina uzņēmēju ietekmēt, lai viņš sniegtu tiesai prokuroriem vajadzīgās liecības apmaiņā pret krimināllietas neierosināšanu vēl izmeklēšanā esošajā t.s. Ventspils amatpersonu lietā, O. Stepanovs atbildēja izvairīgi noliedzoši. Savukārt tieši pirms pēdējās tiesas sēdes, kurā radikāli mainījās viedoklis par tiesas laika racionālu izmantošanu, Lemberga prāvas tiesas sastāva tiesnese tika manīta tiesu nama pagrabā kafejnīcā tērzējam ar J. Jurisu.

Latvijā

Rīgas apgabaltiesa 26.novembrī diviem Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem Egilam Roziņam un Aivaram Kusiņam krimināllietā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kuras rezultātā gāja bojā vīrietis, piespriedusi cietumsodu uz diviem mēnešiem un trīs dienām, kā arī papildsodu, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldības policijas iestādēs uz diviem gadiem.

Svarīgākais