Brīvo darbavietu skaits jūnija beigās Latvijā pieaug līdz 3,1 tūkstotim

Latvijā jūnija beigās bija 3109 brīvas darbavietas, kas ir par 1326 darbavietām jeb 74,4% vairāk nekā pirms gada un par 161 jeb 5,5% vairāk nekā šogad marta beigās, norāda Centrālajā statistikas pārvaldē.

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2011.gada jūnija beigās bija divi tūkstoši brīvu darbavietu, kas ir par 66,7% vairāk nekā 2010.gada jūnija beigās un par 9,7% vairāk nekā šogad marta beigās, savukārt privātajā sektorā – 1,1 tūkstotis brīvu darbavietu, kas ir pieaugums par 75,8% salīdzinājumā ar 2010.gada jūnija beigām un kritums par 1,5% salīdzinājumā ar šā gada marta beigām.

Brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā pieaudzis no 0,2% pagājušā gada jūnija beigās līdz 0,4% šā gada jūnija beigās. Tostarp privātajā sektorā brīvo darbavietu īpatsvars palielinājies no 0,1% līdz 0,2%, bet sabiedriskajā sektorā – no 0,4% 2010.gada jūnija beigās līdz 0,7% 2011.gada jūnija beigās.

Visvairāk brīvo darbavietu 2011.gada jūnija beigās bija valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā (1447), vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; automobiļu un motociklu remontā (471), apstrādes rūpniecībā (245), transportā un uzglabāšanā (184), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (180).

Centrālās statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka savukārt aizņemto darbavietu skaits 2011.gada jūnija beigās Latvijā bija 791,7 tūkstoši, kas ir par 14,8 tūkstošiem jeb 1,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 19,8 tūkstošiem jeb 2,6% vairāk nekā šogad marta beigās.

Tostarp privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits 2011.gada jūnija beigās bija 505,9 tūkstoši, kas ir par 12,1 tūkstoti jeb 2,4% vairāk nekā pērn jūnija beigās, bet par 18,2 tūkstošiem jeb 3,7% vairāk nekā marta beigās. Savukārt sabiedriskajā sektorā aizņemto darbavietu skaits sasniedzis 285,8 tūkstošus, kas ir par 2,8 tūkstošiem jeb 1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet par 1,6 tūkstošiem jeb 0,6% vairāk nekā marta beigās.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais