29.jūnijā miris kādreizējais "Padomju Jaunatnes" žurnālists Juris Laksovs, pēcatmodas laikā "Jaunās Avīzes" un "Neatkarīgās Rīta Avīzes" galvenais redaktors un grāmatas "Dzīvības maigais slazds" autors.
Juris jeb, kā viņu dēvēja draugi, Laksis bija talantīgs, dzīvespriecīgs kolēģis. Manuprāt, Juris Laksovs mums jāpiemin īpaši, jo kā žurnālists viņš bija ne tikai aprakstītājs, informētājs, intervētājs, bet arī cīnītājs.
Latvijas neatkarības atjaunošanas gados Juris strādāja "Padomju Jaunatnes" politikas nodaļā un līdztekus citām jomām rakstīja arī par PSRS tautas deputātu kongresiem un PSRS Augstākās Padomes sesijām, kur par Baltijas republikām un no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas ievēlēto PSRS tautas deputātu iniciatīvām runāja vai katrā sēdē. Juris Maskavā bija akreditēts nevis kā žurnālists, bet gan noformēts par PSRS tautas deputāta palīgu, lai viņam būtu piekļuve gan Kremļa telpām, gan iespēja nakšņot viesnīcā un jau iepriekš saņemt apspriešanai izvirzītos dokumentus, kā arī iespēja tikties ar augsta ranga politiķiem.
1990. gada 21.decembrī PSRS tautas deputāts žurnālists Jurijs Ščekočihins izmisīgi meklēja Latvijas deputātus, bet pirmskongresa dienās viņam nevienu neizdevās atrast. Tad Jurijs Ščekočihins satika žurnālistu Juri Laksovu, kam iedeva konfidenciālu informāciju par to, ka Maskavā izstrādāts militārā apvērsuma plāns Latvijai. Juris vēlā pēcpusdienā sazvanīja redakciju un nākamajā dienā, 22.decembrī, tika publicēta viņa un Aivara Pastalnieka sagatavotā informācija. Redakcija nekavējoties sazinājās ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāju Edmundu Johansonu un lūdza viņa komentāru.
Vēlāk Antras Cilinskas filmā "Provokācijas anatomija" omonietis Sergejs Kuzmins pastāstīja, ka Rīgā viss jau bijis sagatavots lielam slaktiņam, kura laikā tiktu ieņemta gan Latvijas Tautas frontes māja (tur pat bijis sarunāts cilvēks, kas no iekšpuses atvērs durvis), gan Augstākās Padomes, Ministru Padomes, Preses nama, TV un radio ēkas, bija sagatavoti pat arestējamo saraksti. Šajā scenārijā ietilpa sprādzieni Rīgā, kā arī Centrālās Televīzijas komentētāja Ļeščinska reportāžas no Latvijas programmai "Laiks". Taču nezin kādu iemeslu dēļ izrēķināšanās ar žurnālistiem, Latvijas Tautas frontes pārstāvjiem un republikas vadību pusstundu pirms paredzētā laika tika atcelta. Kā filmā izteicās Sergejs Kuzmins - iemeslus atcelšanai nezināja arī omonieši.
Vēlāk mīklainā nāvē mirušais krievu žurnālists Jurijs Ščekočihins radio "Svoboda" daudzkārt nāca klajā ar savu versiju, ka Maskavas militāristu nodomus mainīja informācijas noplūde, kas saistīta ar viņiem negaidīto publikāciju "Padomju Jaunatnē".
Šī asinspirts izpalika.
Žēl, ka Juris Laksovs nomira, pirms mēs paguvām sākt veidot Barikadopēdiju – interneta vietni, no kuras par Latvijas neatkarības atjaunošanas cīņām varēs uzzināt, iepazīstot pirmavotus: publikācijas, dokumentus, radio un televīzijas raidījumus. Tad klajā nāks patiesā vēsture, bet nevis interpretācijas par vēsturi. Tajā varēsim lasīt arī visus Jura rakstus.
Par Jura Laksova dvēseli aizlūgsim sestdien, 2. jūlijā plkst. 15.30 Ikšķiles jaunajos Lazdukalna kapos.