Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās jeb tā dēvētā simt latu programma ir sniegusi reālu materiālu atbalstu un sekmējusi ekonomisko aktivitāti teju 100 tūkstošiem cilvēku, tomēr nabadzības risku valstī tas nav ietekmējis, otrdien žurnālistiem atzina labklājības ministre Ilona Jurševska (Zaļo un zemnieku savienība).
Labklājības ministrijas (LM) pasūtītajā pētījumā par simt latu programmas darbību secināts, ka pusei no iesaistītajiem pēc simt latu programmas pabeigšanas ir pieaugusi interese meklēt pastāvīgu darbu. "Puse ir sapurinājusies," sacīja Jurševska. 16% aptaujāto pasākuma laikā vai pēc tā darbu ir atraduši.
"Tas ir bijis arī būtisks ieguvums pašvaldību budžetiem, jo samazināja sociālo pabalstu slogu," norādīja ministre. Tomēr viņa uzsvēra, ka simt latu programmai ir arī savi mīnusi – tā kopumā nav ietekmējusi nabadzības risku valstī un cilvēki joprojām spiesti atteikties ne vien no tēriņiem izklaidei, bet pat daudzu elementāru pārtikas produktu iegādes, kā arī samazināt izdevumus veselībai un izglītībai.
Ministre arī piekrita mazo un vidējo uzņēmumu izteiktajai kritikai, ka darbs simt latu programmā samazina iedzīvotāju motivāciju meklēt pastāvīgu darbu, jo "pieradina cilvēku pie garantēta darba un ienākumiem". Arī pētījuma ietvaros veiktā mājsaimniecību aptauja apliecina – 39% pasākumā iesaistīto pastāvīgu darbu regulāri nemeklē. 80% no viņiem norādījuši, ka darbu nemeklē, jo gaida rindā uz simt latu programmu vai tajā strādā.
Viena no pētījuma autorēm profesore Biruta Sloka informēja, ka teju visu aptaujāto pašvaldību pārstāvji "simtlatnieku" veiktos darbus atzinuši par sabiedriski lietderīgiem, paveiktā kvalitāti novērtējot ar 6–7 ballēm no 10. Kā pozitīvu iezīmi pētījuma īstenotāji min simt latu programmas dalībnieku prasmju, pašapziņas un komunikāciju spēju paaugstināšanos, pašvaldību budžetu atslogošanu un teritoriju sakopšanu. 60–80% aptaujāto dažādos Latvijas reģionos simt latu programmu atzinuši par ļoti nozīmīgu sociālo atbalstu ekonomiskās krīzes apstākļos.
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas veiktajā pētījumā no pagājušā gada septembra līdz šā gada maijam aptaujātas 3064 mājsaimniecības, 116 pašvaldību pārstāvji un 23 eksperti no 21 organizācijas.
No 2009.gada septembra līdz šā gada maijam pasākumā "Darba praktizēšana ar stipendiju" piedalījušies 91 tūkstotis bezdarbnieku, 53% no tiem bijuši vecāki par 45 gadiem. 40% pasākumā iesaistīto ir vidējā profesionālā izglītība, 30% – amata vai zemāka par pamata, 26% – vispārējā vidējā, bet 3% – augstākā.
Vairāk nekā 40% no veiktajiem darbiem saistīti ar teritorijas labiekārtošanu un uzkopšanu, 23% – ar ceļmalu sakopšanu. Veikti arī palīgdarbi pašvaldības iestādēs un sociālajā aprūpē, remontētas ēkas un to komunikācijas, sakoptas kapsētas, sagatavota malka.
Jau vēstīts, ka no nākamā gada darba praktizēšanu ar stipendiju jeb tā dēvēto simts latu programmu aizstās algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Tajos divu gadu laikā plānots iesaistīt 49 tūkstošus bezdarbnieku, šim mērķim no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem tērējot 23 miljonus latu.
Simts latu programma jeb darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās ir Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēts projekts ar 21 miljona latu kopējo finansējumu un īstenošanas periodu no 2009.gada septembra līdz 2010.gada decembrim. To īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām.
No 1.jūlija simts latu programmā strādājošie bezdarbnieki saņems 80 latu stipendiju mēnesī un vairs nevarēs strādāt pilnus sešus mēnešus, jo programma decembrī beigsies.