Ministrs: Ostu pārvaldības reforma tuvojas finiša taisnei
Ostu pārvaldības reforma tuvojas finiša taisnei, ceturtdien pēc Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdēs aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
Viņš norādīja, ka padomes sēdē iesaistītajām pusēm bija gan vienoti, gan dažādi viedokļi, tomēr ministrija priekšlikumus izskatīs un virzīsies tālāk. Vienlaikus viņš piebilda, ka ostu pārvaldības reforma noteikti būs arī politisks jautājums un politiskā izšķiršanās.
Pēc viņa teiktā, ostu pārvaldības reforma virzās uz finiša taisni, un ir jāizveido priekšlikums, ar kuru virzīties tālāk.
Komentējot, kad ostu pārvaldības reformu varētu skatīt valdībā, Švinka sacīja, ka ministrija nekavēsies.
Tāpat Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka padomē par ostu pārvaldības reformu bija daudz dažādu viedokļu, tostarp pašām ostām bija pretēji viedokļi. Tomēr viņa piebilda, ka visi vienojās, ka pašvaldību iesaiste ostās ir nepieciešama, lielās Latvijas ostas ir atvasinātas publiskas personas, kā arī tiks nodalītas industriālās zonas no ostām. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka steidzami ir nepieciešams lēmums par mazo ostu pārvaldību.
"Ir jāiet uz priekšu un jāmeklē kompromiss pēc iespējas ātrāk. Visām trim ostām ir katrai savs redzējums, bet mēs nevaram atļaut Rīgas un Ventspils ostām strādāt uz pārejas noteikumu bāzes," piebilda premjere.
LETA jau ziņoja, ka ostu pārvaldības reformu plānots attiecināt galvenokārt uz Rīgas un Ventspils ostām, izriet no SM saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par "Ostu pārvaldības reformas gaidu un tās pilnveidošanas iespējām".
SM norāda, ka pēc ilgstošām diskusijām ar nozares ekspertiem un citiem iesaistītajiem partneriem kā kompromisa risinājums ir ostu pārvaldības reformu attiecināt uz Rīgas un Ventspils ostām.
Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi šī reforma skartu tikai daļēji, uzlabojot tās pārvaldības neatkarību un novēršot iespējamo interešu konflikta situāciju, kad esošo uzņēmēju pārstāvjiem ir tieša ietekme par potenciālo konkurentu darbības nosacījumiem.
Šāds risinājums balstīts uz līdzšinējās Liepājas SEZ darbības rezultātiem un nepieciešamību daļēji saglabāt esošo Liepājas SEZ pārvaldības modeli, kas sevi ir pierādījis kā efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu, atzīmē ministrijā.
Reforma paredz saglabāt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi un nodalīt uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.
Tāpat paredzēts mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, nosakot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomēs un pārvaldnieka kompetencē.
Vienlaikus paredzēts mainīt mazo ostu pārvaldības modeli, atvieglojot un optimizējot to, samazinot valdes locekļu skaitu, paredzot iespēju mazināt arī izmaksas un dodot iespēju pašvaldībām pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.
Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem premjera vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.