Mēs vēlamies, lai tiktu pārtraukta Eiropas Komisijas (EK) bezdarbība un Latvijas iedzīvotāji par situāciju veselības aprūpē saņemtu atbildi pēc būtības – tā par iemesliem, kāpēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento un Pacientu ombuds sagatavojuši atbildes vēstuli Eiropas ombudam Nikiforosam Diamandourosam.
EK rūpīgāk jāiepazīstas ar kritisko situāciju veselības aprūpē Latvijā un jāpieņem tāds lēmums, kas panāktu reālu pacientu ārstēšanas uzlabošanos, uzsver arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Pagājušā gada rudenī arodbiedrība kopā ar Sustento Eiropas Savienības (ES) tiesībsargam nosūtīja Latvijas iedzīvotāju sūdzību par slikto stāvokli veselības aprūpē, ko parakstīja 54 000 cilvēku. Tiesībsargs lūdza EK priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu sniegt atzinumu par sūdzībā minētajiem faktiem, taču šāgada martā EK Latvijas iesniegto sūdzību noraidīja, uzsverot, ka tajā esot neprecīzi aprakstīta situācija veselības aprūpes jomā.
«Zīmīgi, ka Eiropas Komisija nevis norobežojas no atbildības par situāciju Latvijā, bet savā atbildē cenšas atspēkot tās problēmas, par kurām mēs ziņojam, pat necenšoties ar mums sazināties un noskaidrot, kas te īsti notiek,» uzsver V. Keris. «Esam sarūgtināti, jo situācija veselības jomā Latvijā nav izvērtēta, toties doti pavirši secinājumi un pat kļūdaini dati. Mums mēģina pateikt, ka mēs nesaprotam, kāda ir situācija pie mums.» Tāpēc ir sagatavota atbildes vēstule, kurā ietverti 17 dažādi iebildumi. Vēstulē norādīts, ka EK nav pievērsusi uzmanību samazinātā finansējuma un strukturālo reformu negatīvajai ietekmei uz veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, vēl vairāk – paudusi kļūdainus argumentus, piemēram, par it kā pēdējo gadu lielajiem valdības izdevumiem veselības jomā. Saskaņā ar Veselības ministrijas ziņojumu valdības izdevumi veselības aprūpei bijuši ļoti zemi, laikā no 2000. līdz 2005. gadam nepārsniedzot 3,31% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tikai 2006. gadā tie paaugstinājās līdz 3,71%, bet jau 2007. un 2008. gadā atkal tika samazināti līdz 3,51% no IKP. Vidējie ES jauno dalībvalstu valdību izdevumi veselībai 2008. gadā bija 4,7% no IKP.
Sustento veselības politikas koordinatore Iveta Neimane atzīst, ka Latvijā trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā vidēji ES nepieciešamības gadījumā nepārbauda veselību pakalpojumu nepieejamības dēļ. Aptauja liecina, ka 37% hronisku pacientu tāpēc saasinājušās hroniskas slimības.
Vēstules autori lūdz Eiropas ombuda palīdzību Latvijas iedzīvotājiem, un tie ir konkrēti soļi: adekvāts finansējums veselības aprūpē; tūlītēja pacientu līdzmaksājumu samazināšana; kompensējamo medikamentu finansējuma palielināšana un darba samaksas paaugstināšana ārstniecības personām.