Piešķir 14,7 miljonus eiro veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem

Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanai līdz 2029.gada beigām būs pieejams Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums 14,7 miljonu apmērā, paredz šodien valdībā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi.

Veselības ministrija (VM) vērš uzmanību, ka saskaņā ar jaunākajiem publicētajiem "Eurostat" datiem Latvijā sabiedrības veselības rādītāji būtiski atpaliek no citām ES dalībvalstīm. Latvijas iedzīvotāju paredzamais veselīgi nodzīvotā mūža ilgums ir viszemākais ES - 2021.gadā sievietēm 55,4 gadi, vīriešiem - 52,2. Salīdzinājumam citās ES valstīs, piemēram, Maltā un Zviedrijā veselīgi nodzīvoto mūža gadu rādītājs ir tuvs 70 gadiem.

Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums, kas raksturo sabiedrības veselību un valsts veselības sistēmas attīstību, Latvijā ir trešais mazākais ES pēc Rumānijas un Bulgārijas un vienlaikus ir septiņus gadus mazāks par ES vidējo rādītāju - 80,1 gads. Savukārt, priekšlaicīga mirstība, kas raksturo novēršamus nāves cēloņus, Latvijā ir viena no augstākajām ES.

Neinfekcijas slimības, kuru riska faktori ir lielākoties novēršami neveselīga dzīvesveida paradumi, ir biežākais saslimstības un mirstības cēlonis Latvijā. Savukārt galvenie nāves cēloņi Latvijā ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības, no kurām 2022.gada miruši 15 000 cilvēki, un ļaundabīgie audzēji, no kuriem minētajā gadā miruši 5674 cilvēki.

VM norāda, ka, īstenojot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, kas izglītotu iedzīvotājus par iespējām saglabāt veselību, tiktu nodrošināti priekšnoteikumi veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī minēto rādītāju būtiskai mazināšanai nākotnē. Tādējādi tiktu ne tikai mazināta veselības nevienlīdzība, bet arī palielināta darbaspējīgo iedzīvotāju daļa, paaugstinot nodarbinātību un veicinot ekonomikas attīstību, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju dzīves ilguma pietuvināšanos vidējam ES rādītājam, kas ļautu nodrošināt arī ekonomiskās izaugsmes un labklājības līmeņa tuvināšanos ES vidējiem rādītājiem.

Ministrijā uzsver, ka viens no svarīgākajiem rīkiem mērķtiecīgai nevienlīdzības mazināšanai ir investīcijas veselības veicināšanā, slimību profilaksē un integrētas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, īpaši pievēršot uzmanību riska grupām, kas pakļautas finansiālai, ģeogrāfiskai un cita veida nevienlīdzībai.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēti pieci stratēģiskās rīcības virzieni - veselīgs un aktīvs dzīvesveids, infekcijas izplatības mazināšana, veselības aprūpes pakalpojumi, cilvēkresursi un veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana.

Saskaņā ar tiem ES finansējums būs pieejams veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem tādās jomās kā seksuālā un reproduktīvā veselība, atkarību mazināšana un profilakse, traumatisma mazināšana, psihiskā veselība, veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes, veselības veicināšana un slimību profilakses uzlabošana, prenatālās un agrīnās bērnības vecāku prasmju programmas.

VM norāda, ka vēlamo mērķu sasniegšanai būtiski ir ne tikai informēt nabadzības, teritoriālās un sociālās atstumtības riskam pakļautos iedzīvotājus par iespējām uzlabot un saglabāt veselību, bet arī piedāvāt šīs iespējas, piemēram, organizējot interešu grupu nodarbības, izglītojot jauniešus par veselīga dzīvesveida paradumiem, organizējot vēlamo rīcību vai iespēju popularizējošus pasākumus pašvaldībās un tamlīdzīgi.

Tādēļ 43 pašvaldībām būs pieejams finansējums dažādu veselību veicinošu aktivitāšu īstenošanai, kur pasākumi būs orientēti uz katru Latvijas iedzīvotāju.

Pašvaldībām pieejamais finansējuma apjoms noteikts, pamatojoties uz pašvaldībā reģistrēto iedzīvotāju skaitu.