Pirms nepilniem diviem gadiem sāktā Iekšējā drošības biroja izmeklēšana par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanu IT sistēmu iegādē nonākusi tiesā. Prokuratūra uzskata, ka divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un viena Valsts reģionālās attīstības aģentūras amatpersona, kopā ar uzņēmēju Renāru Kadžuli no valsts izkrāpuši vairāk nekā 325 tūkstošus eiro. Lieta ir par trim pārvaldes veiktiem iepirkumiem elektroniskā tiešsaistes vēlētāja reģistra izstrādei. Lai gan tiesībsargājošās iestādes iepirkumus sauc par krāpšanu, iegādātā sistēma izmantota par pamatu arī šīm Eiropas parlamenta vēlēšanām, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Eiropas parlamenta vēlēšanās 2019.gadā pirmo reizi varēja balsot jebkurā iecirknī. Tādu lēmumu Saeima pieņēma gadu pirms vēlēšanām. Lai to nodrošinātu, Centrālā vēlēšanu komisija prasīja nedaudz virs pusotra miljona, bet pēc ilgām diskusijām ar finanšu ministriju un Saeimu, saņēma tikai 170 tūkstošus.
Laika līdz vēlēšanām bija maz, konkursā par sistēmas izstrādi uzvarēja jau ilggadējais CVK sadarbības partneris SIA “SOAAR”. Tam bija 23 dienas, lai izstrādātu un testētu vēlēšanu sistēmu.
Vēlēšanas notika. Taču sistēma nedarbojās kā nākas - ne visiem gribētājiem izdevās nobalsot brīvi izvēlētā iecirknī. Pēc vēlēšanām to revidēja Valsts kontrole. Tā aizrādīja, ka tik būtisku tehnoloģiju izstrādāšana nedrīkstētu būt sasteigta un nepietiekami finansēta, jo riski zaudēt uzticību vēlēšanām ir pārāk lieli.
CVK vēlēšanu tehnisko risinājumu jomā jau ilgtoši bija atkarīgs no viena uzņēmuma. Naudu citas sistēmas izstrādāšanai komisijai nepiešķīra un katrā konkursā tā atkal nonāca atpakaļ pie SOAAR. Tas šķita aizdomīgi gan citām tehnoloģiju firmām, gan politiķiem.
Par sistēmas maiņu diskutēja jau Māra Kučinska valdība, bet pie konkrētākas rīcības bez lielas steigas ķērās Krišjāņa Kariņa ministru kabinets.
Pēc diskusijām starp CVK, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, vides un finanšu ministriju tika konstatēts acīmredzamais, ka CVK nepietiek resursu, lai visu izdarītu, tāpēc nepieciešama lielāka centralizācija. Tā kā par vēlētāju reģistru atbidēja PMLP, tad viņiem arī uzlika pienākumu sagatavot to nākamajām vēlēšanām.
Tikmēr vēlēšanas bija jau bīstami tuvu. PMLP nācās darīt to pašu, ko CVK - steidzami veidot sistēmu sadarbībā ar vienīgo vēlēšanās pieredzējušo uzņēmumu SOAAR. Tas beidzās ar krimināllietu visiem iesastītajiem.
Iekšējās drošības biroja sāktā krimināllieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts līdzekļu izkrāpšanu nokļuvusi tiesā. Tajā apsūdzētas trīs valsts amatpersonas un uzņēmējs, kurām inkriminētie noziegumi saistīti ar pārvaldes veiktajiem iepirkumiem elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izstrādei pašvaldības un Saeimas vēlēšanām.
Kriminālprocesu IDB sāka tūlīt pēc 14.Saeimas vēlēšanām - 2022.gada novembrī. Tas saistīts ar 2020. un 2021. gadā organizētajiem iepirkumiem tiešsaistes vēlētāju reģistra izstrādei kārtējām pašvaldību un Varakļānu un Rēzeknes ārkārtas vēlēšanām.
Izmeklētāju un prokuratūras ieskatā divi PMLP darbinieki ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli, rīkojot iepirkuma konkursu tā, lai tajā varētu piedalīties tikai viens uzņēmums - SIA “SOAAR”. Nekā personīga zināms, ka abas amatpersonas joprojām turpina darbu PMLP.
"Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze: "Citām drošības iestādēm nav iebildumu, ka personas strādā. No kolēģiem IDB bija informācija, ka viņi nevar ieņemt tos amatus, kurus viņi ieņēma."
Nekā Personīga (NP): Tad viņi vienkārši pārcelti citos amatos?
MR: Jā
NP: Vai viņi ir bijuši saistīti tagad arī ar Eiropas parlamenta vēlēšanu rīkošanu?
MR: Viens no darbiniekiem ir.
Trešā amatpersona - kāds Valsts reģionālās attīstības aģentūras darbinieks - apsūdzēts, jo sniedzis padomu PMLP darbiniekiem, kā apiet publisko iepirkumu likumu un vajadzīgo pasūtīt Elektronisko iepirkumu sistēmā. Viņam nav ierobežojumu turpināt darbu tajā pašā amatā.
Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora vietnieks elektroniskās pārvaldes jautājumos Edgars Cīrulis: "Mēs saņēmām šī gada, ja nemaldos februārī vai martā, informāciju no šī darbinieka par statusa piemērošanu kriminālprocesā. Balstoties uz to, mēs esam pajautājuši attiecīgām iestādēm, gan Iekšējās drošības birojam, gan citām, gan arī prokuratūrai, vai pastāv kaut kādi ierobežojumi šai personai strādāt ar, tai skaitā, vēlēšanu funkcionalitāti, jo šī persona strādā ne tikai ar vēlēšanu platformas attīstību. Mēs nosūtījām oficiālu vēstuli, atbildi neesam saņēmuši. Līdz ar to pašlaik mums nav nekāda pamata kaut kādā mērā ierobežot šīs personas darbību."
Centrālais lietā apsūdzētais ir SOAAR valdes loceklis Renārs Kadžulis. Izmeklētāji uzskata, ka Kadžulis krāpies gan izrakstot nepamatotus pieņemšanas - nodošanas aktus, gan faktiski izstrādājot tehnisko specifikāciju, ierobežojot godīgu konkurenci un nodrošinot sava uzņēmuma kļūšanu par vienīgo sistēmas izstrādātāju un uzturētāju.
Nekā personīga rīcībā esošā informācija liecina, ka visiem apsūdzētajiem inkriminēti pārkāpumi pēc trīs krimināllikuma pantiem - par līdzdalību noziegumā, par krāpšanu lielā apmērā vai grupā, un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja darbība izraisījusi smagas sekas. Prokuratūra uzskata, ka kopumā no valsts izkrāpti 325 tūkstoši. Tas ir par gandrīz 200 tūkstošiem mazāk, nekā sākotnēji saskaitīja IDB. Tajā pie izkrāptajiem līdzekļiem bija ieskaitīts arī par Saeimas vēlēšanu rīkošanu plānotā samaksa. Norēķini starp PMLP un “SOAAR” par to tā arī nav notikuši.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze: "No izstrādātāja puses vēl nav parakstīts pieņemšanas nodošanas akts. Mēs esam parakstījuši, esam pārbaudījuši, ka var parakstīt, un mēs gaidām otras puses parakstu, lai varētu nokārtot saistības. […] Ievērojot izmeklēšanu, mums nebija vairs personas, kuras bija šajā procesā iesaistītas un kuras zināja, kas ir izdarīts soli pa solim un pieņemt šo te nodevumu. Ja pārvaldē vairs nav neviena darbinieka, kurš var uzņemties tādu atbildību, tad ir nepieciešams ārējais eksperts, kas to novērtē."
Zvērināta advokāte; R.Kadžuļa aizstāve Lauma Balode: "Pat neiedziļinoties kaut kādās detaļās un iekš visa pārējā, lielākais un savādākais apsūdzības apgalvojums, mūsu skatījumā, faktiski ir par to, ka šis te iepirkums, kura priekšmets ir bijusi sistēma, šobrīd, šonedēļ tiek izmantota Eiropas padomes vēlēšanās, bet šajā lietā šī sistēma tiek saukta par krāpšanu, kuras rezultātā valstij ir nodarīti baismīgi zaudējumi."
Šajās vēlēšanās izmantoto elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru veidojis uzņēmums “RIX Technologies”. Bet arī tai par pamatu izmantota 2021.gada pašvaldību vēlēšanām radītā sistēma. Konkurss noslēgts decembrī, taču iepirkums un pavadošie dokumenti nav publiski pieejami.
Krimināllietā ir 15 sējumi, kopā gandrīz 3500 lapas. Tā maija beigās nodota Rīgas pilsētas tiesai. Šonedēļ tiesa lietu atdevusi atpakaļ. Konstatēts, ka prokurore nav nodevusi apsūdzētajiem visus ar lietu saistītos materiālus. Kopumā tie nav saņēmuši 24 lietiskos pierādījumus.
Zvērināta advokāte; R. Kadžuļa aizstāve Lauma Balode: "Diemžēl pirmstiesas procesā nebija īsti tā sajūta, ka kādu vispār interesētu šobrīd jau apsūdzēto personu kaut kādi skaidrojumi, par kaut kādiem konkrētiem notikumiem un visu pārējo."
NP: Prokuratūras vai Iekšējā drošības biroja sakarā?
LB: Ne vienā, ne otrā mēs nesastapāmies ar īpašu entuziasmu un ieinteresētību. Protams, jā, rakstveida liecības tika pieņemtas, bet viņas faktiski tika pieņemtas, jo tās nevar nepieņemt. Bet nebija tā, ka kādu baigi interesētu šo apsūdzēto personu viedoklis, viņu skaidrojums šai situācijai, par kaut kādiem notikumiem un šiem te apstākļiem, par kuriem attiecīgi ir uzcelta apsūdzība.
Iekšējās drošības birojs atteicās plašāk komentēt lietas būtību un izvirzītās apsūdzības, sakot, ka lietas virzītājs šobrīd ir prokuratūra un ar visiem jautājumiem jāvēršas tur. Arī prokuratūra atteica sniegt interviju. Atbildīgā prokurore Džena Andersone šobrīd esot slima, savukārt virsprokurors par konkrētu lietu nevēloties runāt.
Uz šīm vēlēšanām vēlētāju reģistru paguva nodrošināt, taču balsis iecirkņos jāskaita ar rokām. Jau kopš 11.Saeimas vēlēšanām tam izmantoja “SOAAR” sistēmu “Balsis”. Sistēma tika īrēta un CVK tā nepiederēja.
Kristīne Saulīte: "Tā bija sistēma uzņēmumam, ar kuru bija pārtraukta sadarbība."
NP: Bet vai nevarēja citu iepirkumu izsludināt?
KS: Lai kvalitatīvi to izdarītu, tas viss paņem laiku, jo mēs arī zinām, ka iepriekšējais izstrādātājs sistēmas kopā tika izstrādājis kopš 2011.gada, tā kā lai kvalitatīvu, drošu rīku izstrādātu, tas paņem laiku. Bet ko es vēlos uzsvērt ir to, ka jau nākamā gada vēlēšanas, kas būs pašvaldību vēlēšanas, gadu pēc tam būs Saeimas vēlēšanas, tur būs pilna klāsta sistēma.
Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs pāries VRAA pārziņā, kas izstrādās platformu, kuru varēs izmantot visām vēlēšanām un referendumiem. VRAA rēķina, ka tam varētu būt nepieciešami 4,95-5,75 miljoni eiro.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ilgstoši izmeklēja un nodeva prokuratūrai lietu par iespējamiem “SOAAR” pārkāpumiem CVK veiktā iepirkumā, apvainojot Kadžuli un bijušo CVK priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu par krāpšanos lielā apmērā.