Lielākajās saimniecībās platību atbalsta subsīdijas pārsniedz pusmiljonu eiro

Zemkopības ministrijā tuvāko mēnešu laikā taps priekšlikumi, kā uzlabot Kopējo lauksaimniecības politiku, pēc kuras izmaksā Eiropas piešķirto atbalstu zemniekiem. Būtiskākās izmaiņas gan iespējamas vien no nākamā gada, ziņo raidījums „De Facto”.

Kopā ar priekšlikumiem par birokrātijas mazināšanu izskan ieteikumi gan precīzāk nodefinēt mērķus, kas būtu jāsasniedz ar šo naudu Latvijas lauksaimniecībai kopumā, gan to, ka vairāk būtu jāstiprina mazas un vidējas saimniecības.

Iespējams, tieši fakts, ka vairākās lielās augkopības saimniecībās saņemtie platību maksājumi aizvadītajā gadā ir sarukuši, bijis viens no iemesliem, kādēļ to traktori bija redzami ielās. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka pašās lielākajās saimniecībās maksājumi, kas saistīti ar zemes platībām, 2023. gada ietvaros (kalendārajā gadā) ir sarukuši, ja salīdzina ar 2022. gadu.

Pērn piecdesmit lielākās saimniecības platību maksājumos saņēmušas no 260 tūkstošiem līdz vienam miljonam eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, te redzams samazinājums pat par vairākiem simtiem tūkstošiem. Pagaidām saimniecības vēl nav saņēmušas visus papildu maksājumus, kas saistīti dalību Eiropas zaļā kursa jeb tā saukto ekoshēmu aktivitātēs.

Pēc “de facto” lūguma Lauku Atbalsta dienests apkopoja TOP 50 lielākos platību atbalsta saņēmējus 2022. un 23. gadā (kalendārā gada ietvaros). Starp līderiem - daudz augkopības saimniecību.

Ja 2022. gadā pirmais piecdesmitnieks platību subsīdijās kopsummā saņēma gandrīz 28 miljonus eiro (27 851 154 eiro) tad 2023. gadā tie ir divdesmit miljoni (20 192 996).

Pirms gada topa līderis platību atbalstā saņēma 1 425 481 eiro, pērn lielākā izmaksa vienai saimniecībai bija 1 068 297 eiro.