Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Latvijā

Finanšu eksperts: No Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 12 miljoni eiro

© Freepik

“Faktiski visus šos darījumus klients pats tā vai citādi ir akceptējis. Tās ir telefonkrāpšanas, ir investīciju krāpšanas, kur gadījumi ir mazāki, bet summas ir lielākas,” TV24 raidījumā “Naudas cena” skaidro Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Brazovskis atzīst, ka jau pirms diviem gadiem nozares līmenī tikusi izveidota darba grupa, kura strādā ar finanšu krāpšanas jautājumiem un tajā iesaistīti ir visu četru lielāko banku un Latvijas Bankas pārstāvji, kā arī eksperti no finanšu izlūkošanas dienesta un policijas.

“Jāsaka, ka ir panākumi. Pagājušajā gadā vairāk kā 9 miljonus eiro klientu naudas mēs esam nosargājuši un novērsuši krāpšanas gadījumus - neesam ļāvuši krāpniekiem piekļūt klientu naudai un mēģinājumi ir novērsti,” stāsta finanšu eksperts.

Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis nenoliedz, ka “krāpniekiem ir bijuši arī panākumi - 12 miljoni eiro. Faktiski visus šos darījumus klients pats tā vai citādi ir akceptējis. Tās ir telefonkrāpšanas, ir investīciju krāpšanas, kur gadījumi ir mazāki, bet summas ir lielākas. Cilvēki iegulda nelicencētos investīciju fondos, cerot uz brīnumu, un pat, ja atrunājam, vienalga vēlas ieguldīt, diemžēl šajos gadījumos nevaram vairs palīdzēt.”

Ja klients pats ar visiem identifikācijas rīkiem ir autorizējis šos darījumus, atgūt anaudu un palīdzēt ir grūti. “Jautājums tiek skatīts arī Eiropas līmenī. Gan būs kāds regulējums, kur līdzīgi, kā Lielbritānijā ir vienreizēja atmaksa, kad kā industrija kompensēsism vienu reizi, tomēr svarīgi, ka klienti paši sevi sargā un izglīto,” uzsver Brazovskis.

Finanšu nozare cer, ka telekomunikāciju uzņēmumi iesaistīsies aktīvāk cīņā pret finanšu krāpniecību. Brazovskis skaidro, ka “tehniski tas nozīmētu, ka ir tehniskas iespējas mūsu mobilajās iekārtās instalēt ugunsmūrus aizsardzībai un savās sistēmās ķert viltotos numurus. Tās, protams, operatoriem un telekomunikācijām ir izmaksas, saprotama ir vēlme neinvestēt, bet tie ir mūsu kopīgie klienti, mūsu cilvēki.”

Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par raidījuma "Naudas cena" saturu atbild AS “TV Latvija”.

#SIF_MAF2024