Latvijā varētu izvietot tādas bumbu patvertnes, kādas tās ir Izraēlā

© Kaspars Krafts / F64

Latvijā viens no risinājumiem bumbu patvertņu izveidošanā varētu būt konteinertipa būves, kas būtu līdzīgas tām, kādas izmanto Izraēlā, otrdien Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē pieļāva Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Apskatot ārvalstu pieredzi patvertņu veidošanā un uzturēšanā, Reinsons norādīja uz Izraēlu, kur publiskās vietās izvietotas konteinertipa būves. Šādas būves varētu būt risinājums, ja gadījumā jāsaskaras ar apdraudējumu daudz ātrāk nekā tiktu ieviesti pasākumi, kas paredzēti valsts civilās aizsardzības plānā. Šāds risinājums arī finansiāli mazāk izmaksātu.

Šādas konteinertipa būves būtu jāizvieto vietās, kur pulcējas iedzīvotāji vai ir intensīva cilvēku kustība, piemēram, autostāvvietās, autoostās, spēļu parkos.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas Publisko attiecību vadītāja Anete Lūsare komisijā norādīja, ka federācija ar Rīgu un citām pašvaldībām ir runājusi par patvertņu attīstību un ir sākta sadarbība ar atbildīgajām ministrijām par to, ka federācija ir gatava no savas puses nepieciešamības gadījumā iesaistīt industriju gan attiecībā uz drošu būvju celtniecību, gan konteinertipa būvju izvietošanu. Tāpat ir arī uzņēmumi, kas gatavo mobilās bumbu patvertnes.

Valdība iepriekš apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, kas paredz termiņus pasākumiem, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi.

Tas ir plānošanas dokuments, kas ietver katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Atjaunotā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā.

Pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu, īpaši Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ. jaunajā redakcijā ir atjaunoti pasākumi, kas attiecas uz sabiedrības drošību kara apdraudējuma gadījumā. Piemēram, plānā ir iekļauti pasākumi, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi, kā arī mobilizējamajiem civilās aizsardzības formējumiem.

Plāns paredz šogad sagatavot normatīvo regulējumu par patvertņu izveidošanu un būvniecību. Līdz 2025.gadam paredzēta veco patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšana.

Plānā gan precīzs gads nav noteikts, taču būves īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem pēc nepieciešamības būs jāveic veco patvertņu remonts un citu būvju pielāgošana cilvēku aizsardzībai. Būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam līdz 2025.gadam būs jāveic patvertņu un tām pielāgoto būvju aprīkošana ar attiecīgām norādījuma zīmēm.

Līdz 2025.gadam pašvaldībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts zemes dienestam jāveic pašvaldībā esošo patvertņu un tām pielāgoto būvju saraksta izveidošana un uzturēšana. Tāpat tiesiskajiem valdītājiem līdz 2025.gadam būs jānosaka personāls, kurš nodrošinās patvertņu un tām pielāgoto būvju pieejamību cilvēku aizsardzībai.

Tāpat plānā papildināta informācija par kontrolētu masveida iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā, vadlīnijas evakuācijas punkta izveidei un pulcēšanās vietu noteikšanai evakuācijas gadījumā.

Svarīgākais