Aizsardzības ministrija (AM) sola līdz jūlijam ieviest kārtību militārās izglītības sistēmā, uz kuras trūkumiem ir norādījusi Valsts kontrole (VK). Būtu jau arī pēdējais laiks precizēt, kādas zināšanas un prasmes spēj vai nespēj nodrošināt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (NAA), jo pašlaik virsniekus Latvijas armijas vajadzībām ārzemēs tikpat kā neizglīto, tāpēc, ka valstij nav naudas, bet pēc iestāšanās NATO šī privilēģija – mācīties uz citas valsts rēķina – mūsējiem ir liegta.
VK uzskata, ka militārā izglītība Latvijā ir necaurspīdīga un tai atvēlēto valsts līdzekļu izlietojums ir neekonomisks, savukārt AM norāda, ka VK savus secinājumus par sagatavoto speciālistu skaitu izdara tikai un vienīgi par akreditēto studiju programmu. Priecīgā ziņa ir tāda, ka 2008. gadā izveidotās jaunās bakalaura studiju programmas ir licencētas un jau tiek gatavotas akreditācijai. AM ir noteikusi, ka pirmajā pusgadā sagatavojami priekšlikumi gan par NAA turpmāko darbību, gan par Nacionālo bruņoto spēku skolu darbības iespējamo efektivizāciju.
AM Neatkarīgā noskaidroja, ka iepriekšējos gados mūsu karavīri virsnieka pamatapmācību apguvuši ASV, Zviedrijas, Polijas, Vācijas, Čehijas un citu valstu militārajās akadēmijās un virsnieku skolās. «Ja pirms iestāšanās NATO Latvijai citas valstis piedāvāja mācību iespējas bez maksas, tad šāda palīdzība vairs netiek sniegta. Pašlaik pamatapmācības apgūšanai virsniekus nosūta tikai uz ASV, kas šādu iespēju vēl piedāvā. Pēdējais mūsu karavīrs, kas devās iegūt virsnieka pamatizglītību ASV, ir Mikus Igaunis 2009. gadā,» informē AM Militāri publicistisko attiecību departamenta darbiniece Dace Ankipāne. Šobrīd virsnieka pamatapmācību ārzemēs apgūst tikai viens kadets. Viņš mācās ASV militārajā akadēmijā Vestpointā. Saskaņā ar AM sniegto informāciju tur iegūst ļoti prestižu izglītību un ASV kursu piedāvā bez maksas (kursa izmaksas, pēc ASV puses aplēsēm, ir līdz 500 000 ASV dolāru). Vairāki virsnieki (2 – ASV un 14 – Igaunijā, Baltijas aizsardzības koledžā) mācās karjeras un kvalifikācijas kursos.