Franču leģionā dien 15 no NBS aizgājušie karavīri

Patlaban Franču leģionā dien 15 Latvijas bruņoto spēku karavīri, kuri pametuši dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēkos.

Šāda neoficiāla informācija ir NBS komandiera ģenerālmajora Jura Maklakova rīcībā.

Maklakovs žurnālistiem pastāstīja, ka šogad no dienesta NBS ir atvaļināts 351 karavīrs, no tiem 60 karavīri aizgājuši no Sauszemes spēkiem. Pusēm vienojoties, dienestu NBS izvēlējies pamest 141 karavīrs, bet 64 atvaļināti NBS vienību reorganizācijas dēļ. Vēl 24 karavīru atvaļināšanas iemesli bijuši citi, kuri atsevišķi netiek nosaukti.

Maklakovs pieļauj, ka arī citviet ārvalstu bruņotajos spēkos dien mūsu karavīri, kuri kvalifikāciju un izglītību guvuši par Latvijas valsts naudu, bet ekonomiskās krīzes dēļ bijuši spiesti pamest dienestu armijā.

Runājot par budžeta samazinājumu nākamajam gadam, Maklakovs uzsvēra: "Mēs esam pārkāpuši sarkano līniju, un mani rada bažīgu šis budžets."

Nākamgad NBS budžets tiek plānots 88 miljonu latu apmērā, no tiem vairāk nekā 50 miljoni latu ir atlīdzībai. NBS vēl būs jādomā, no kurām funkcijām atteikties. Tā varētu būt mīnu meklēšana jūrā, kā arī citas nopietnas funkcijas. Līdzekļu samazinājums skars arī mācības, tās nākamgad, visticamāk, būs tikai teorētiskas, nevis reālas.

Maklakovs norādīja, ka svarīgāki par jebkuru tehniku ir karavīri, tādēļ viņš gribētu paturēt visus karavīrus, taču netiek izslēgts, ka personāla samazināšana var turpināties. Ir lietas, no kurām NBS neatteiksies un nevar atteikties, piemēram, dalība operācijā Afganistānā, kurai plānoti 12 miljoni latu. Tāpat ir jāmaksā līdzmaksājums par patrulēšanu gaisa telpā.

Skaidrs esot tas, ka nākamgad būs jāatsakās no zobārstniecības pakalpojumu apmaksas visiem karavīriem, bet karavīru zobu stāvoklis esot katastrofāls. Maklakovs pieļauj, ka zobus varēs salabot tikai tiem, kuri dosies misijās.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.