Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņas nākotne joprojām nav zināma

© nra.lv

Skrundas novada domei joprojām nav zināmi pērn izsolē pārdotās radiolokācijas stacijas pilsētiņas attīstības plāni, jo pilsētiņas īpašnieks ar pašvaldību pēdējā pusgada laikā nav komunicējis, pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēde Nellija Kleinberga.

Uzņēmums „Iniciatīva Europa", kas pagājušā gada vasarā izsolē iegādājās radiolokācijas stacijas pilsētiņu, pašvaldībai solījis rudenī ar masu mediju starpniecību informēt sabiedrību par pilsētiņas izmantošanas iecerēm, taču tas nav noticis.

Kleinberga arī atzina, ka pašvaldībai neesot iespējas pašiem sazināties ar kompānijas "Iniciatīva Europa" pārstāvi. „Mums ir zināma tikai uzņēmuma juridiskā adrese Blaumaņa ielā Rīgā,” sacīja Kleinberga.

Pēc īpašuma iegādes uzņēmums nolīdzis pilsētiņas apsardzi. Radiolokācijas stacijas pilsētiņa tiekot apsargāta joprojām – interesenti mēģinājuši tajā iekļūt, taču tas viņiem liegts, informēja Skrundas novada pašvaldības vadītāja.

Jau vēstīts, ka "Iniciatīva Europa" pagājušā gada vasarā izsolē par 170 tūkstošiem latu iegādājās bijušo Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņu.

Īpašumu veido četri zemesgabali ar kopējo platību 45,1 hektārs, kā arī 70 ēkas un būves, tostarp dzīvojamās ēkas, administratīvās ēkas, noliktavas, siltumnīcas, kazarmas, garāžas, darbnīcas un citas.

Pilsētiņa savulaik tika izveidota PSRS militāristu vajadzībām. Tās tuvumā bija izvietota radiolokācijas stacija, nodrošinot trauksmes sistēmas darbību par raķešu uzbrukumu. 1994.gadā pēc Krievijas un Latvijas savstarpējā līguma noslēgšanas par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas tika nolemts demontēt nepabeigto lokatoru "Darjal-UM". 1995.gada maijā lokatora celtni uzspridzināja. Abi atlikušie lokatori kalpoja vēl dažus gadus, līdz 1999.gada rudenī tika pabeigta to demontāža un novākti būvgruži.

Latvijā

Pirms mēneša Saeimā ieradās ķīniešu delegācija. Ar tiem tikās vairāki deputāti, no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no tiem gada sākumā devās pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz lielvalsti. Viņi uzklausīja prezentācijas un filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti gan palika Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanām un pat spīdzināšanām reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to, kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais