ĀM: Latvija nosoda jebkādu atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu
Latvija nosoda jebkādu militāru, finansiālu vai politisku atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu neatkarīgi, no kuras puses šī palīdzība nāktu, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
LETA jau rakstīja, ka Dienvidkoreja, Japāna un ASV stingri nosodījušas Ziemeļkorejas ieroču piegādi Krievijai, ceturtdien, 26.oktobrī, kopīgā paziņojumā norādīja sabiedrotie, piebilstot, ka Phenjana ir veikusi vairākas šādas piegādes.
Eglīte atzīmēja, ka Ziemeļkoreja jau tāpat ir starptautiskās sabiedrības negatīvas uzmanības centrā, jo pārkāpj neskaitāmas ANO Drošības padomes rezolūcijas, veicot raķešu izmēģinājumus un attīstot militāro kodolprogrammu.
"Šāda Ziemeļkorejas rīcība ir drauds mieram un drošībai, stabilitātei Korejas pussalā un globālajiem atbruņošanās centieniem. Latvija to nosoda un pievienojas starptautiskajām prasībām pēc pilnīgas, pārbaudāmas un neatgriezeniskas Ziemeļkorejas kodolatbruņošanās," ĀM pozīciju pauda preses sekretāre.
Kā vēstīts, Krievijai un Ziemeļkorejai, kas ir vēsturiskas sabiedrotās, ir piemērotas vairākas globālo sankciju kārtas - Maskavai par iebrukumu Ukrainā, bet Phenjanai par kodolieroču izmēģinājumiem.
Valstu līderi Kims Čenuns un Vladimirs Putins septembrī tikās Krievijas Tālajos Austrumos, izraisot Rietumos bažas, ka Phenjana varētu piegādāt Maskavai ieročus izmantošanai karā Ukrainā.
Vašingtona un tās galvenās sabiedrotās drošības jomā Austrumāzijā - Seula un Tokija - paziņoja, ka stingri nosoda Ziemeļkorejas militārā ekipējuma un munīcijas piegādi Krievijai.
Valstis apstiprināja, ka saskaņā ar to rīcībā esošo informāciju Krievija jau saņēmusi vairākas Ziemeļkorejas ieroču piegādes, un piebilda, ka šādas piegādes ievērojami palielinās cilvēku upurus Krievijas karā Ukrainā.
Kims septembrī vizītē Krievijā paziņoja, ka divpusējās saites ar Maskavu ir viņa valsts prioritāte. Vašingtona un eksperti uzskata, ka Phenjana pretī vēlas saņemt militāro palīdzību, piemēram, satelīta tehnoloģijas, un tiecas modernizēt padomju laika militāro aprīkojumu.
Ziemeļkorejai šogad divreiz neizdevās izvietot orbītā militāro izlūkošanas satelītu.
Seula, Tokija un ASV uzsvēra, ka ieroču nodošana Ziemeļkorejai vai saņemšana no tās pārkāpj vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas.
"Krievija pati balsoja par ANO Drošības padomes rezolūcijām, kurās ietverti šie ierobežojumi," norādīts trīs valstu kopīgajā paziņojumā, piebilstot, ka sabiedrotie ir dziļi nobažījušies par "iespējamu jebkādu ar kodolieročiem vai ballistiskajām raķetēm saistītu tehnoloģiju nodošanu" Ziemeļkorejai.
Augustā Tokijas, Seulas un Vašingtonas līderi tikās samitā Kempdeividā, kur vienojās par daudzgadu plānu regulārām kopīgām militārām mācībām un apmaiņu ar reāllaika datiem par Ziemeļkoreju. Kims šo aliansi ir nodēvēja par "vislielāko reālo apdraudējumu", ar ko saskaras Ziemeļkoreja.