Šteinberga: Tikai 35% no mūsu virszemes ūdeņiem ir labā ekoloģiskā stāvoklī

© Rūta Kalmuka/MN

Ūdens krīze rada draudus ekonomikai 58 triljonu ASV dolāru apmērā, kā arī apdraud pārtikas nodrošinājumu un ilgtspējību, secināts Pasaules Dabas fonda (PDF) ziņojumā "Lētā ūdens augstās izmaksas" (The High Cost of Cheap Water), aģentūra LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

Pasaules pārtikas dienā publicētais ziņojums atklāj skarbu realitāti, proti, ūdens un saldūdens ekosistēmu ikgadējā ekonomiskā vērtība tiek lēsta 58 triljonu ASV dolāru apmērā, kas atbilst 60% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču pasaules saldūdens ekosistēmas tiek strauji degradētas, radot arvien lielāku risku šīm vērtībām.

Kopš 1970.gada pasaule ir zaudējusi vienu trešdaļu no mitrāju platībām, bet saldūdens savvaļas dzīvnieku populācijas ir samazinājušās vidēji par 83%. Šī postošā tendence ir veicinājusi to, ka arvien vairāk cilvēku saskaras ar ūdens un pārtikas trūkumu, jo upes un ezeri ir izžuvuši, piesārņojums ir palielinājies un pārtikas avoti, piemēram, saldūdens zvejniecība, ir samazinājušies.

Šteinberga uzsver, ka arī Latvijā situācija nav labāka - tikai 35% no mūsu virszemes ūdeņiem ir labā ekoloģiskā stāvoklī, un Eiropas migrējošo zivju populācijas pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājušās par 93%.

Tas viss kopā saasina ekonomisko spiedienu un vājina globālos centienus apturēt dabas izzušanu un pielāgoties klimata pārmaiņu pieaugošajai ietekmei, sākot ar postošiem sausuma periodiem un ārkārtējiem plūdiem un beidzot ar jūras līmeņa celšanos.

PDF ziņojums atklāj ūdens un saldūdens ekosistēmu milzīgo vērtību mūsu globālajai ekonomikai un videi. Veselīgas upes, ezeri un mitrāji ir būtiski, lai nodrošinātu ūdeni un pārtiku, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un saglabātu bioloģisko daudzveidību, tostarp tie nodrošina arī nenovērtējamas kultūras un garīgās vērtības, kas ir svarīgas cilvēku labklājībai visā pasaulē.

Ziņojumā konstatēts, ka tiešie ekonomiskie ieguvumi, piemēram, ūdens patēriņš mājsaimniecībām, apūdeņošanai lauksaimniecības un rūpniecības vajadzībām, sasniedz vismaz 7,5 triljonus ASV dolāru gadā.

Ziņojumā arī lēsts, ka neredzamie ieguvumi, kas ietver ūdens attīrīšanu, augsnes veselības uzlabošanu, oglekļa uzkrāšanu un sabiedrības kopienu aizsardzību pret ārkārtējiem plūdiem un sausumu, ir septiņas reizes lielāki - aptuveni 50 triljonu ASV dolāru gadā.

Tomēr upju, ezeru, mitrāju un gruntsūdeņu degradācija apdraud šīs vērtības, kā arī kavē rīcību klimata un dabas jomā un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Neilgtspējīga ūdens ieguve, kaitīgas subsīdijas, upju plūsmu izmaiņas, piesārņojums un ar klimata pārmaiņām saistītā ietekme apdraud saldūdens ekosistēmas.

PDF vērtējumā, satraucoši ir tas, ka divas trešdaļas pasaules lielāko upju vairs nav brīvi plūstošas, savukārt mitrāji turpina izzust trīs reizes straujāk nekā meži, uzsver PDF.

Sliktu ūdens resursu apsaimniekošanas un saldūdens ekosistēmu iznīcināšanas rezultātā miljardiem cilvēku visā pasaulē nav pieejams tīrs ūdens un sanitārie apstākļi, bet uzņēmumiem un tautsaimniecībai pieaug ar ūdeni saistītie riski. Līdz 2050.gadam aptuveni 46% no pasaules IKP varētu veidoties apgabalos, kuros ir augsts ūdens apdraudējuma risks - salīdzinājumā ar šā brīža 10%.

Lai risinātu globālo ūdens krīzi, PDF aicina valdības, uzņēmumus un finanšu iestādes steidzami palielināt ieguldījumus ilgtspējīgā ūdens infrastruktūrā. Tomēr tā brīdina, ka novecojušais domāšanas veids, kas koncentrējas tikai uz plašāk izbūvētu infrastruktūru un ignorē problēmas cēloni - degradētās upes, ezerus, mitrājus un gruntsūdeņus, neatrisinās ūdens krīzi, jo īpaši klimata pārmaiņu laikmetā.

Svarīgākais ir apturēt saldūdens ekosistēmu izzušanu. Piemēram, valdībām būtu jāiesaistās "Freshwater Challenge" - valstu vadītai iniciatīvai, kuras mērķis ir līdz 2030.gadam atjaunot 300 000 kilometru (km) degradēto upju un 350 miljonus hektāru noplicināto mitrāju visā pasaulē un aizsargāt vēl neskartas saldūdens ekosistēmas. Tikmēr uzņēmumiem ir jāmaina sava pieeja ūdens resursu izmantošanai un jāpalielina kolektīvās darbības, lai izveidotu noturīgākus upju baseinus.

"Ūdens un saldūdens ekosistēmas ir ne tikai būtiskas mūsu ekonomikai, tās ir arī mūsu planētas un mūsu nākotnes dzīvības avots," norāda PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Viņa uzsver - lai nodrošinātu visiem vienlīdzīgu pieejamību tīram ūdenim, ir nepieciešamas veselīgas saldūdens ekosistēmas. Tas ir arī pārtikas nodrošinājuma un bioloģiskās daudzveidības pamats un drošība pret pastiprinātām klimata pārmaiņu ietekmēm.

Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri no 2025.gada 1.janvāra reorganizēt Nacionālo veselības dienestu (NVD), nododot e-veselības politikas īstenošanu un ar to saistīto uzdevumu veikšanu SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs".

Svarīgākais