Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) pēc pirmās pagājušajā gadā veiktās elektrodu implantācijas smadzenēs, kas bija nepieciešama jauna veida izmeklējuma nodrošināšanai, un teju gadu ilga sagatavošanās perioda jaunietei ar epilepsiju veikta unikāla operācija, aģentūru LETA informēja slimnīcā.
Meitenei vārdā Rēzija epilepsijas lēkmes sākās jau piecu gadu vecumā, tagad viņai ir 17 gadu un paciente ir priecīga, ka līdz pilngadības sasniegšanai izdevās sagaidīt, kad ārstēšanas iespējas BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centrā tiek nodrošinātas pasaules labāko klīniku līmenī.
Bērnu neirologs, BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs Jurģis Strautmanis skaidroja, ka meitenei bija grūti ārstējama epilepsijas forma, medikamenti palīdzēja nepietiekami, lēkmes turpinājās. Turklāt daudzus gadus visi pieejamie izmeklējumi rādīja, ka pacientei epilepsijas iemeslu nevar noskaidrot, taču pēc lēkmju veida un norises bija skaidrs, ka tās izraisa bojājumi smadzenēs, kurus ir grūti ieraudzīt.
"Kādā no daudzajiem magnētiskās rezonanses izmeklējumiem smadzeņu dziļajās struktūrās beidzot izdevās ieraudzīt, kur varētu būt epilepsijas rašanās vieta. Lai pārliecinātos, ka tiešām esam atraduši bojāto smadzeņu daļu un pieņemtu lēmumu par iespējamo ārstēšanu, pagājušā gada pavasarī implantējām pacientes smadzenēs 12 elektrodus īpaša izmeklējuma veikšanai - Rēzija bija pirmā, kam Latvijā tika vieta šāda elektrodu implantācija, kas ir pieejama reti kur, vien nedaudzās klīnikās pasaulē. Izmeklējuma rezultāti apstiprināja mūsu aizdomas," viņš skaidroja.
Smadzenes ir ļoti sarežģīts orgāns, dažreiz nelielas iedzimtas novirzes attīstībā rada smagas un grūti ārstējamas epilepsijas lēkmes. Šajos gadījumos medikamenti nereti ir mazefektīvi, kā tas bija Rēzijai, bet var palīdzēt operācija.
"Lai operācija būtu veiksmīga, mums ir precīzi jāzina, kura smadzeņu zona jāizņem. Rēzijai bojājums atradās starp smadzeņu daļām, kas viena nosaka kustības, otra - jušanu labajā rokā. Tā ir riskanta vieta, tāpēc sākumā šķita, ka diezin vai varēsim palīdzēt. Tomēr zinātniskajā literatūrā atradām datus, ka arī šādā situācijā salīdzinoši droši iespējams veikt operāciju, taču pastāv risks, ka var rasties kustību un jušanas traucējumi. Izrunājāmies ar Rēziju un viņas vecākiem, tad sākām plānot ārstēšanu ķirurģiski," stāstīja Strautmanis.
Sapludinot magnētiskajā rezonansē iegūtos attēlus ar 2022.gadā smadzenēs implantēto 12 elektrodu sniegtajiem datiem, slimnīcas speciālisti precīzi noteica operācijas vietu. Tika uzsāktas sarunas ar BKUS anesteziologu Alekseju Mihejevu, kurš gandrīz gadu pētīja un plānoja savu darba daļu. Operācija bijusi unikāla ar to, ka, lai neaizskartu jušanu plaukstā, process tika sākts pilnā narkozē, bet brīdī, kad ārsti tika līdz jušanas zonai, narkozes deva tika samazināta un meitene pamodās.
"Viņa bija gatava, ka tā notiks, un godam izturēja šo pārbaudījumu. To, vai, griežot ārā kādu smadzeņu daļu, neskaram kustību refleksu, varam pārbaudīt ar elektrisko impulsu, bet jušana ir subjektīva, to nevaram izmērīt. Protams, pirms pamošanās meitenei tika bloķēti nervi, kas saistīti ar sāpēm, Rēzija sāpes nejuta. Tomēr pamosties ar skrūvēs fiksētu galvu un sākt piedalīties operācijā - tā ir varonība. Kamēr turpinājām operēt smadzenes, jautājām meitenei, ko viņa jūt. Vienā brīdī viņa tiešām sajuta tirpšanu labajā pusē un mums bija jāapstājas," stāstīja BKUS Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts, neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe.
Operācijas laikā tika veikta arī elektroencefalogramma, lai noteiktu, vai izņemti visi bojātie audi. Tas izdevās, neskarot vietas, kas nosaka būtiski svarīgās ķermeņa funkcijas. Tagad operācijas, kuru laikā pacients tiek modināts, veic, ja nav citas iespējas palīdzēt mazināt lēkmju daudzumu un smagumu, un bojātā smadzeņu daļa atrodas blakus jušanas vai valodas centriem. Tomēr šāda operācija nav iespējama bez pacienta līdzdalības, bet ne katrs pieaugušais ir ar mieru sadarboties, kamēr kāds griež viņa smadzenes, norāda slimnīcā, piebilstot, ka ar bērniem vienoties ir vēl sarežģītāk.
Būtiska nozīme ir izmeklējumiem ar elektrodu implantāciju, taču tie Latvijā vēl netiek apmaksāti no valsts budžeta, kaut arī gadā būtu nepieciešami aptuveni 10-12 pacientiem. Kopš slimnīca apguva šo metodi, tā ir palīdzējusi tikai diviem bērniem, bet vēl vairākiem pacientiem Bērnu slimnīcas fonds meklē līdzekļus.
Šobrīd Rēzijas stāvoklis tiek novērots, bet ārstiem ir lielas cerības, ka epilepsija būs izārstēta.