Cik lieli uzkrājumi ir jaunajam Nacionālā teātra direktoram Vītolam?

© Ģirts Ozoliņš/F64

Jaunā Latvijas Nacionālā teātra direktora Māra Vītola rīcībā ir uzkrājums 43 693 eiro apmērā, ko veido skaidras naudas uzkrājums 5000 eiro un bezskaidras naudas uzkrājums 38 693 eiro, izriet no Vītola valsts amatpersonas deklarācijas, kuru iesniedz, stājoties amatā.

Tāpat Vītolam pieder piecas obligācijas, kuru kopējā vērtība ir 29 066 eiro.

Atbilstoši deklarācijā minētajam, jaunajam teātra direktoram ir parādsaistības 97 000 eiro apmērā, kā arī viņš ir izsniedzis aizdevumu 212 996 eiro apmērā.

Vītols ir valdes loceklis biedrībās "Latvijas kultūras projekti" un "Strēlnieku iela 2", kā arī uzņēmumos SIA "Ultimo Investment" un SIA "Ultimo Consulting", kur viņam piederošo kapitāla daļu kopējā vērtība ir attiecīgi 14 228 eiro un 2845 eiro. Pēc "Firmas.lv" pieejamās informācijas, Vītols abos uzņēmumos ir vienīgais patiesā labuma guvējs. Vītolam ir arī autora līgums ar biedrību "Mākslas platforma".

Viņa īpašumā ir 11 dzīvokļi Rīgā un viens dzīvoklis valdījumā. Tāpat lietojumā ir māja Apšuciemā, Tukuma novadā. Īpašumā ir arī vieglā pasažieru automašīna Volvo XC40 2020.gada.

Deklarācijā minēts, ka Vītolam pieder mākslas darbu kolekcija, kuru veido 165 mākslas darbi ar kopējo vērtību 450 000 eiro. Tā ir daļa no plašākas "Vitols Contemporary" mākslas kolekcijas.

LETA jau rakstīja, ka 24.jūlijā Nacionālā teātra vadītāja amata pienākumus sāka pildīt kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktors Māris Vītols.

Pieteikumus Nacionālā teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pildīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietniece - KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica.

Savukārt komisijas locekļi bija VSIA "Valmieras drāmas teātris" valdes locekle Evita Ašeradena, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā tika pieaicināts biedrības "ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs" valdes loceklis, Latvijas Teātra padomes loceklis Jānis Znotiņš.

Nespējot ar jauno vadītāju vienoties par sadarbību, teātri pameta tā mākslinieciskais vadītājs režisors Elmārs Seņkovs un viņa komanda, ko veidoja teātra galvenais mākslinieks Reinis Suhanovs, muzikālās daļas vadītājs Edgars Mākens, horeogrāfe Elīna Gediņa. Teātri pameta arī aktieris Artūrs Krūzkops.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais