Deputāti apsvērs iespēju sūdzēties premjeram par Vilnīša pausto necieņu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien saspringtā gaisotnē notika bijušā biroja priekšnieka Alekseja Loskutova ("Vienotība") vadītās Saeimas apakškomisijas izbraukuma sēde. Deputāti apsvērs nepieciešamību sūdzēties premjeram Valdim Dombrovskim ("Vienotība") un Saeimas prezidijam par KNAB vadītāja Normunda Vilnīša pausto necieņu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisija otrdien rīkoja izbraukuma sēdi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Uz sēdi ieradās gan KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, gan viņa vietnieki - Juta Strīķe un Alvis Vilks.

Bija plānots, ka komisijas sēdē tiks apspriesti KNAB 2010.gada otrā pusgada darba rezultāti un šā gada prioritātes.

Pirms sēdes nekas neliecināja, ka tā tomēr nesāksies. Komisijas vadītājs uzreiz Vilnītim pajautāja, kāpēc komisijas sēdē nepiedalās biroja padomes locekļi - KNAB nodaļu vadītāji. Loskutovs komisijas vārdā jau pirms pusotra mēneša bija nosūtījis vēstuli KNAB ar lūgumu nodrošināt šajā komisijas sēdē padomes locekļu - nodaļu priekšnieku - dalību.

Komisija padomes locekļu dalību vēlējās, lai deputātiem būtu iespējams uzklausīt pērn paveikto, šā gada prioritātes un problēmas.

Vilnītis Loskutovam atbildēja, ka neredz nepieciešamību, lai sēdē piedalītos nodaļu vadītāji, jo daudz lietderīgāk viņiem ir veikt savus tiešos pienākumus, nevis atrasties komisijas sēdē.

"Izvērtējot šo piedāvāto darba kārtību, es neredzu šeit jautājumu, par ko vēl plašāk, objektīvāk izstāstītu kāds no padomes locekļiem," sacīja Vilnītis un piebilda, ka sēdē taču piedaloties arī abi vietnieki, turklāt birojs esot cītīgi gatavojies deputātu uzņemšanai.

"Vienkārši no lietderības viedokļa mēs aicinām visus taupīt administratīvos resursus, nodrošināt mūsu funkcijas, lai tās tiktu efektīvāk realizētas, un tagad stundu vai divas nodaļu vadītāji atradīsies šeit. Es vienkārši neredzu tam nekādu pamatojumu, ne vajadzību," norādīja KNAB priekšnieks. "Man ir grūti teikt, ja Loskutova kungs uzskata, ka es esmu pilnīgi nekompetents vai nevaru sniegt par šo pārskatu attiecīgu izklāstu. Tātad viņš zināmā mērā to grib pateikt," uzsvēra KNAB priekšnieks.

Lai arī balsis tika nedaudz paceltas, Loskutovs paziņoja, ka KNAB priekšnieka attieksme pret Saeimu ir dīvaina, ja reiz deputāti vēlējušies nodaļu vadītāju klātbūtni, bet Vilnītis uzskata, ka labāk zinot, ar ko deputātiem jārunā.

Par diskusijas augsto toni liecināja arī deputāta Uģa Rotberga ("Vienotība") paustais viedoklis. Viņš pavēstīja, ka sēde ir jāpārtrauc, lai visi nomierinātos, un pēc tam jānosaka cita sēde. "Lai izvēdinās galvas, un mēs atgriežamies pie šā jautājuma," piebilda deputāts.

Diskusijā iejaucās arī KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, kurš aicināja nekavējoties sasaukt biroja padomes sēdi, ņemot vērā, ka lielākā daļa nodaļu vadītāju atradās šajā telpā. KNAB pārstāve Ieva Karlsberga aģentūrai BNS vēlāk paskaidroja, ka nodaļu vadītāji speciāli uz sēdi netika aicināti, taču viņiem netika liegts sēdi apmeklēt. Viņa apgalvoja, ka zālē atradās desmit no 13 biroja padomes locekļiem.

Tomēr biroja padomes sēde netika sasaukta.

Uz jautājumu, kāpēc komisijas sēde nevarēja sākties, ja reiz lielākā daļa nodaļu vadītāju atradās zālē, Loskutovs aģentūrai BNS atbildēja, ka tas nebija iespējams, jo pret padomes dalību iebilda Vilnītis, turklāt deputāti uzskatīja, ka sēde jāorganizē tad, kad tā tiks noteikta atbilstoši apakškomisijas lūgumam, proti, ar pilnu biroja padomes dalību.

Pēc Loskutova teiktā aģentūrai BNS, ņemot vērā KNAB priekšnieka iebildumus pret nodaļu vadītāju piedalīšanos komisijas sēdē, lielākā daļa apakškomisijas deputātu nobalsoja par komisijas sēdes pārcelšanu uz citu laiku.

Karlsberga gan atgādināja, ka biroja padomes sēdes var sasaukt likumā noteiktā kārtībā. Šīs kārtības ievērošana nebija iespējama, jo ierosinājums ir jāiesniedz KNAB priekšniekam, jārosina konkrētu jautājumu skatīšana un arī jāvienojas par darba kārtību.

Loskutovs pēc sēdes aģentūrai BNS teica, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien lems, vai informēt premjeru un Saeimas prezidiju par Vilnīša veikto parlamentārās uzraudzības traucēšanu un pausto necieņu pret Saeimas deputātiem.

Latvijā

Kāpēc bruņotie spēki nenotrieca ar sprāgstvielām aprīkoto krievu dronu, kāpēc nebrīdināja par civilo aizsardzību atbildīgos? Šie bija tikai daži no neatbildētajiem jautājumiem pēc Krievijas palaistā drona nokrišanas Gaigalavā. Viena no nepateiktajām atbildes daļām slēpjas faktā, ka Militārajai policijai par nokritušo objektu paziņoja policija, savukārt tā saņēma zvanu no vietējā iedzīvotāja, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lai arī nepatīkama un kļūdu pilna, šī bijusi laba mācībstunda nākotnei. 

Svarīgākais