Par starptautiskās auditorfirmas Deloitte&Touche (D&T) darbiem Latvijā atkal tiek runāts tiesas zālē. Jāatgādina, ka jau pirms vairākiem gadiem tika vētītas D&T un tās direktora Deivida Berija neveiksmīgās darbības gan Bankas Baltija likvidācijas procesā, gan tā sauktajā Latvenergo trīs miljonu lietā.
Bet tā sauktajā Lemberga prāvā pagājušajā nedēļā atklājās, ka D&T starptautiskā līmeņa bosi Latvijas Ģenerālprokuratūrai labprātīgi ir nodevuši divu šīs firmas Latvijas filiāles nu jau bijušo darbinieku – Jāņa Zelmeņa un Vitas Libertes – datoru cietos diskus, elektronisko saraksti ar klientiem un citus dokumentus elektroniskā formā. Savukārt prokurori no milzīgā D&T bosu nodotā materiālu klāsta divus dokumentus pievienojuši pašlaik tiesā izskatāmās krimināllietas materiāliem, turpretī pārējo dokumentu masu noslēpuši citā kriminālprocesā, kurā izmeklēšana vēl neesot pabeigta.
D&T loma
Iepriekšminētais atklājās debatēs par Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātes Irīnas Kaukes lūgumu pievienot iztiesājamās lietas materiāliem visus no D&T iegūtos materiālus, nevis tikai divus – tos, kas it kā varētu kalpot apsūdzības uzturēšanai. Debates faktiski atklāja lietas būtību – SIA Lattransnafta (firma, no kuras līdzīpašniekiem, pēc prokuroru domām, A. Lembergs 1994. gadā esot izspiedis kapitāla daļas) bija nolīgusi auditorkompāniju D&T konsultāciju sniegšanai, tostarp nodokļu politikas jautājumos. D&T arī izstrādāja tādu kompānijas nodokļu politiku, kādu šobrīd prokurori mēģina traktēt kā naudas atmazgāšanu organizētā grupā.
Sagrauj apsūdzību
Argumentējot, cik svarīgi ir, lai tiesa redzētu visus D&T materiālus, A. Lembergs uzsvēra, ka šie materiāli pilnībā sagrauj prokuroru sacerēto apsūdzību un tieši tāpēc tie ir noslēpti citā kriminālprocesā. Noslēptajos materiālos ir jābūt gan D&T slēdzieniem par abu iepriekšminēto kompāniju veikto darbību likumību, gan noslēgtajiem līgumiem, no kuriem varēs redzēt, kāds uzdevums tika dots D&T, gan kādas personas bija iesaistītas šajās darbībās (droši var prognozēt, ka A. Lemberga tur nav, jo Ventspils mērs nekad nav bijis nedz Lattransnafta, nedz Naftas parks – 100 amatpersona), gan arī par konsultācijām samaksātās summas. Savukārt viņa dēls Anrijs Lembergs uzsvēra, ka noslēptie materiāli precīzi parādīs, ka viņam nav bijis pilnīgi nekāds sakars ar apsūdzībā aprakstītajiem notikumiem. Proti, Anrijs tolaik studējis Londonā otrajā kursā. Savukārt prokurori apsūdzībā sarakstījuši, ka Anrijs tolaik savam tēvam esot devis "padomus un
norādījumus".
Jēru šķirošana
Prokuroru pieminētais Jānis Zelmenis (pašlaik plaukstoša advokātu biroja Zelmenis&Liberte vadītājs) uz jautājumu, kāpēc prokuratūru ieinteresējusi tieši viņa un viņa kolēģes darbība D&T, atbildēja, ka to gan viņš nezinot, bet varot tikai izteikt pieņēmumu. Proti, redzot, ka Latvijā ir sākusies skaļa krimināllieta, kurā varētu vērtēt arī D&T dotos padomus, kompānijas vadība ir nobijusies. "Bija izbīlis, galvas saķeršana – ko darīt? Tad radās versija atrast melnās avis balto aitu pulciņā un nodot tās saplosīšanai. D&T, šķiet, vēlējusies pateikt, ka mūsu baltajā aitu barā parādījušās divas melnās avis – Zelmenis un Liberte, kuri rīkojušies uz savu galvu, un tīrais baltais D&T neko nav sapratis. Atgādinu, ka auditorkompānija nav vis morāles un ētikas standartu ieviesēja, bet gan pakalpojumu sniedzēja, kurai ar klientiem ir noslēgti līgumi, kuros cita starpā ir atrunāta arī konfidencialitāte," teica J. Zelmenis.
Pavisam D&T Latvijas birojā tolaik strādājuši 120 darbinieki. Kārtība ir bijusi tāda – paraksta tiesīgais direktors vai valdes loceklis (tobrīd – Igors Rodins un Deivids Berijs) paraksta līgumu ar klientu. Tad šis līgums nonāk pie attiecīgās struktūrvienības departamenta direktora, kurš uzdod to īstenot attiecīgās jomas speciālistiem. J. Zelmenis tobrīd bijis D&T ierindas darbinieks, turklāt pie Lattransnafta jautājuma pavisam strādājuši apmēram astoņi darbinieki. Klients samaksājis milzu naudu, bet D&T tagad pārkāpusi konfidencialitātes norunu.
Nodokļu optimizācija
Savukārt par pašu D&T sniegto konsultāciju būtību J. Zelmenis atcerējās: "Uzņēmējiem bija problēma, viņi atnāca pie mums un lūdza konsultācijas. Problēma bija kapitālsabiedrības likvidēšana, likvidācijas kvotu saņemšana un kā to pareizi izdarīt juridiski un no nodokļu puses. Doma bija tāda – gribam kaut ko likvidēt, samazināt vai palielināt pamatkapitālu. Jautājums – kādas tām darbībām ir nodokļu sekas. Secinājums bija – šīs darbības ir absolūti atbilstošas tā laika likumdošanai un, manuprāt, arī atbilstošas mūsdienu likumdošanai."
Šo darbību rezultātā Lattransnafta līdzīpašniekiem izdevās ietaupīt uz nodokļu rēķina. "Visi nodokļi, kurus pienākas maksāt, ir jāsamaksā. Bet likumā nekur nav teikts, ka cilvēkam jākļūst par kretīnu un jāskraida, meklējot, kādu vēl nodokli samaksāt. Mūžīgs būs jautājums – kā kārtot biznesu tā, lai tas būtu izdevīgi, arī raugoties no nodokļu jautājuma," skaidroja J. Zelmenis.