200 miljonus eiro vērtā CSDD iepirkumā uzvarētājs bez konkurences un sāncensības

Noslēdzies viens no pēdējā laika apjomīgākajiem publiskajiem iepirkumiem – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izraudzījusi četras firmas, kas turpmākos 10 ga-dus par kopumā aptuveni 230 miljoniem eiro pārbaudīs iedzīvotāju mašīnas tehniskās apskates ietvaros. Pirmo reizi uzņēmumi izraudzīti publiskā konkursā, taču nekādas sāncensības tajā ne-bija. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, gandrīz katrā no 33 iepirkuma daļām uzvarēja vienīgais pretendents – firmas, kas tehnisko kontroli veic jau kopš de-viņdesmitajiem gadiem.

Deputāti Saeimā cer konkurenci tirgū tomēr ieviest, ļaujot akreditēties arī autoservisiem, tomēr šāda iespēja varētu parādīties tikai pēc 10 gadiem.

Iespēja pelnīt tikai izredzētajiem

Kaut gan šoferi par tehnisko apskati maksā pa taisno CSDD, pašu mašīnu pārbaudi jeb tehnisko kontroli veic četras privātas, CSDD akreditētas firmas, ar kurām direkcija vēlāk norēķinās - SIA “Scantest”, SIA “Autests”, SIA “Ventests” un SIA “Auteko & TUV Latvija - TUV Rheinland grupa”. Katrai firmai iedalīta sava teritorija, kurā iedzīvotājus apkalpot. Pagājušajā gadā par tehnisko kontroli CSDD uzņēmumiem samaksāja 16,3 miljonus eiro. Ilgus gadus CSDD bija firmu līdzīpašniece.

Konkurences padome sistēmu kritizēja, jo valsts atsevišķiem komersantiem - akreditēto firmu līdzīpašniekiem - faktiski garantējusi drošu biznesu, kamēr citiem nekādā veidā iesaistīties tirgū nav iespējams.

“Faktiski katrs atrodas monopola stāvoklī. Tas ir viens aspekts. Otrs - ka nepastāvēja nekādi atlases kritēriji vai ierobežojumi, vai laika periods, kādā veidā tiek atlasīti šie tirgus dalībnieki, kas sniedz pakalpojumu,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko.

Publiskais iepirkums konkurenci nedod

Pirms trim gadiem, sekojot arī Eiropas Savienības praksei, valdība piekrita tirgu daļēji atvērt. CSDD savas kapitāldaļas uzņēmumos par aptuveni pieciem miljoniem eiro izsolēs pārdeva privātajiem līdzīpašniekiem, un pagājušā gada rudenī izsludināja publisku iepirkumu, kurā teorētiski jebkurš varēja pieteikties tehniskās kontroles mašīnām veikt konkrētā reģionā.

1. gada augustā valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā Satiksmes ministrija par jauno kārtību rakstīja, ka “publisko iepirkumu principu piemērošana padarīs iespējamu jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Tehniskās kontroles pakalpojumu tirgū un veicinās privāto komersantu iesaisti saimnieciskajā darbībā, kā arī novērsīs bažas par nepamatotām barjerām iekļūšanai tirgū, kas paustas Konkurences padomes 2018. gada 16. jūlija Tirgus uzraudzības noslēguma ziņojumā”.

Tomēr nekāda konkurence neizveidojās. Latvijas karte iepirkumā bija sadalīta 33 daļās, un 32 no tām tehnisko kontroli pieteicās veikt tikai viens pretendents - līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs.

Rezultātā 10 gadu līgumus par kopējo provizorisko summu 236 miljoniem eiro CSDD šobrīd slēdz ar tām pašām četrām firmām, kas tehnisko kontroli veic jau kopš deviņdesmitajiem gadiem.

Kopējās iegūto līgumu summas:

“Auteko & TUV” 82 597 678 EUR “Autests” 78 882 834 EUR “Scantest” 70 127 488 EUR “Venttests” 4 889 968 EUR

Pētot īpašnieku struktūru, redzams, ka divas no tām (SIA Autests un SIA Auteko & TUV Latvija - TUV Rheinland grupa) pilnībā pieder vācu kompānijai “TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland”, otrās divās vairākums daļu pieder zviedru kompānijai “Carspect Group AB”, mazākums - vietējai firmai SIA “CA 88”. Tai pieder 36% daļu firmā “Scantest”, kurai savukārt pilnībā pieder “Venttests”. Līdz ar to faktiski Latvijas tehniskās kontroles tirgu savā starpā sadalījuši divi ārzemju komersanti un mazākā mērā arī viena vietējā firma, savā starpā īsti nekonkurējot.

CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks nenoliedz, ka iecerēto konkurenci pāreja uz publiskā iepirkuma sistēmu nav izveidojusi: “Jāatzīst godīgi, ka rezultāts ir šāds, ka mēs nevaram atzīt, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas. (..) Liekot roku uz sirds varu apgalvot, ka patiešām bija nodrošināti vienlīdzīgi apstākļi, lai jebkurš, kurš tiešām vēlas strādāt šajā biznesā, to varētu izdarīt. Tālāk jau ir daudz un dažādu apstākļu, kādus var minēt, kāpēc varbūt tas nenotika.”

Starp iemesliem Aksenoks min to, ka vietējie konkurēt ar cenām nevar vajadzīgo investīciju dēļ, savukārt citas ārzemju firmas piesaistīt traucē tas, ka tirgus esot pārāk mazs un arī noteikumi pārāk mainīgi. Viņš norāda, ka CSDD par iepirkumu informēja dažādas organizācijas cerībā vairot interesi tomēr pieteikties.

Gaidāms cenu pieaugums

Runājot par cenu, Aksenoks norāda, ka vieglo automašīnu apskate pēc jauno līgumu spēkā stāšanās CSDD izmaksās par aptuveni 12% dārgāk, kravas auto - par 40% līdz 50% dārgāk. CSDD pārstāvji uzsver, ka cenas salīdzinot jāņem vērā, ka uzvarētājiem uzdots būvēt arī jaunas stacijas Smiltenē, Līvānos un divas Rīgā, un it īpaši kravas auto gadījumā būs jālieto jaunas papildu metodes, kas pakalpojumu sadārdzina. Tāpat jāņem vērā arī inflācija.

Savukārt iedzīvotājiem cenrādis varētu pieaugt pēc gada, norāda Aksenoks: “Tad, kad tas būs aprēķināts, kad lielākā daļa no šīm stacijām uzsāks darbu, mēs iesim uz valdību ar cenu apstiprināšanas priekšlikumu.”

Konkurences padome aicina tirgu atvērt autoservisiem

Tikmēr Konkurences padome par iepirkuma rezultātu saka - citādi nemaz nevarēja būt. Vienīgie reālistiskie konkurenti uzvarētājiem esot autoservisi, taču tie iepirkumā piedalīties nevarēja, jo likums aizliedz servisiem akreditēties kā tehniskās kontroles veicējiem.

“Potenciāli tie vienīgie [tirgus jaunpienācēji] principā ir remontētāji. Protams, var uzrasties kāds biznesmenis, kas vēlas uzcelt tehniskās apskates staciju, bet tur jābūt zināšanām tomēr, un personālā parasti tās ir tomēr tiem, kas jau veic šo remontu, mašīnu apkopi un tā tālāk,” uzsver Konkurences padomes pārstāvis Račko.

Līdzīgi saka arī Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama, kura Konkurences padomi vadīja CSDD izpētes laikā: “Kāpēc it kā atverot tirgu, rīkojot iepirkumu, nepieteicās? Jo tas nozīmē, ka uzņēmums, kas uz to pretendē, viņš nedrīkst ne ar ko citu nodarboties. Viņš nedrīkst veikt vēl kādas papildu darbības. Viņi saprata, ka neuzvarēs šajā cīņā par iespēju sniegt pakalpojumu.”

Tikai Ventspilī savu piedāvājumu par tehnisko kontroli bija iesniedzis jauns pretendents - vietējā firma “Venta 1”, kas nodarbojas ar būvniecību un kam ir arī savs auto serviss. Firmas vadītājs Aldis Paulovskis norādīja, ka uzvaras gadījumā tehniskās kontroles bizness no pārējās darbības būtu jānodala, lai atbilstu prasībām. Tomēr pēc piedāvājumu atvēršanas, redzot konkurenta cenu, “Venta 1” neredzēja jēgu turpināt iepirkumā piedalīties un uz CSDD papildu jautājumiem neatbildēja.

“Mums tur būtu jāinvestē arī vēl vairāki simti tūkstoši, protams, lai mēs to visu nodrošinātu pilnībā. Tāpēc droši vien viņi [“Venttests”] arī zina to drēbi, virtuvi labāk, tāpēc arī varēja piedāvāt [zemāku cenu]. Plus vēl viņi jau negribēja atdot savu tirgus daļu kādam citam,” par iespēju konkurēt ar līdzšinējiem tehniskās kontroles veicējiem saka Paulovskis.

Saeimā atbalsts plašākai tirgus atvēršanai, taču pēc 10 gadiem

Saeimā gan tikko atbalstīts priekšlikums aizliegumu servisiem sniegt tehnisko kontroli no likuma svītrot. To uz otro lasījumu iesniedza “Apvienotā saraksta” deputāts Andris Kulbergs, kurš vada “Auto asociāciju”. Viņš gan uzsver, ka tagad tas neko nemainīs, un servisi labākajā gadījumā apskates varēs veikt pēc 10 gadiem, kad beigsies jaunie līgumi ar iepirkuma uzvarētājiem.

“To nevar izmainīt, tas ir 2033. gads. Līdz tam mums ir pietiekoši laiks gan sakārtot šos noteikumus, gan jautājumus, lai šis tirgus tiešām pēc būtības būtu plašāks. Lai Rīgā būtu nevis viena [tehniskās apskates] vieta, bet 20 vai 10,” teica Kulbergs, norādot, ka iespēja tehnisko kontroli veikt būtu tikai kvalitatīviem, akreditētiem servisiem.

Viedokļi parlamentā gan ir dažādi. Piemēram, “pret” balsoja “Latvija pirmajā vietā” deputāts un bijušais Ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Viņš norāda, ka vispirms jāsaprot, kāda būs ietekme uz ceļu satiksmes drošību: “ Visas tās automašīnas, kas šobrīd iet tehnisko apskati, 40% ar pirmo reizi neiziet. Ieklausieties, 40% - tas ir milzīgs skaits! Un 10% no smagiem ceļu satiksmes negadījumiem ir saistīti ar automašīnas tehnisko stāvokli. Līdz ar ko mēs, protams, varam un mums vajag domāt par liberalizāciju, bet tikai kontekstā ar ceļu satiksmes drošību.”

Uz drošību atsaucas arī CSDD vadītājs Aksenoks. Viņaprāt, atverot tehniskās kontroles tirgu autoservisiem, ciestu kontroles kvalitāte, turklāt pastāvot arī korupcijas riski: “Mūsu viedoklis ir nemainīgs - mēs uzskatām, ka nevar vieni un tie paši veikt apskati un remontēt automobili. Es saprotu, ka ir dažas priekšrocības, kā to daudzi arī domā - es iziešu apkopi, uzreiz arī saņemšu uzlīmi. Kaut kādā mērā tas klientam varbūt ir ērti. Bet tur slēpjas tik daudz interešu riski.”

Savukārt pretējās domās ir firmas “Venta 1” vadītājs Paulovskis: “Tā taču ir katra servisa, normāla uzņēmuma atbildība. Izlaidīšu kādu mašīnu cauri, kura neatbilst tehniskajām prasībām, uz ceļa - tā jau būs uzņēmuma reputācija un atbildība. Teiksim tā.”

Konkurences padomes ziņojumā bija secināts, ka tehniskā apskate Latvijas iedzīvotājiem izmaksā salīdzinoši dārgi, jo tā bieži jāatjauno. Arī to 14. Saeima nosliekusies mainīt, ļaujot pirmo apskati jauniem auto iet pēc trim gadiem, savukārt otro un trešo apskati pēc diviem gadiem. Arī šiem priekšlikumiem CSDD iebilst, uzskatot, ka mašīnu tehniskais stāvoklis uz ceļa pasliktināsies.

Svaru kausos - bērnu aizsardzība un nekustamo īpašumu darījumi

Ne reizi vien pēc traģēdijām saistībā ar nepilngadīgajiem diskutēts arī par bāriņtiesu lomu notikušajā. Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija jau pērn rudenī cēlusi trauksmi, ka, “bāriņtiesas atrodas būtiskā cilvēkresursu krīzē”. Lai kaut daļēji to risinātu un vairāk jau esošo darbinieku varētu palīdzēt bērniem, sagatavoti likuma grozījumi, kas noņems bāriņtiesu darbiniekiem ar nekustamo īpašumu darījumiem saistītas funkcijas. Taču, kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, izmaiņas atbalsta visas iesaistītās puses, izņemot politiķus, kuriem jālemj par grozījumiem.

Neraugoties uz to, ka valdība grozījumus Bāriņtiesu likumā atbalstīja, Saeimas Juridiskajā komisijā pozīcijas deputātu viedoklis nebija vienots un gala rezultātā Juridiskā komisija neatbalstīja grozījumu tālāku virzīšanu. Līdz Saeimas sēdei kā TM gatavots priekšlikums gan tas nonāca.

Grozījumi Bāriņtiesu likumā savā ziņā ir ļoti vienkārši - darījumus ar nekustamajiem īpašumiem vairs nevarēs kārtot bāriņtiesās, bet gan tikai pie notāriem. Tas savukārt ļautu jau esošo bāriņtiesu darbinieku spēkus virzīt, lai rūpētos par bērniem un aizgādnībā esošiem cilvēkiem.

Izmaiņas februārī atbalstīja valdība, bet problēmas sākās Saeimas gaiteņos. Juridiskās komisijas vadītājam pat nācās kāpt Saeimas tribīnē, lai pateiktu, ka komisija likumprojektu nav atbalstījusi, lai gan diskusijas bija garas un plašas. Nosaucot virkni aspektu un jautājumu, par ko tika diskutēts Juridiskajā komisijā, tās vadītājs Andrejs Judins no Saeimas tribīnes 27. aprīlī, kad lēma par likumprojektu 1. lasījumā, vēl piebilda: “Ir jautājums, par kuru mēs nediskutējām. Protams, mums saruna notika pirms Jēkabpils traģēdijas, un mums tiešām nebija iemesla un pamata runāt par vēl vienu aspektu, proti, ja bāriņtiesa nodarbojas ar notariālajām lietām, bet nestrādā ar savu pamatpienākumu, tad pastāv riski, ka nākotnē traģēdijas var atkārtoties. Par to mums nebija iespēju diskutēt.”

Atšķirībā no komisijas, Saeima tomēr nobalsoja “par” un tagad izmaiņas gatavo otrajam lasījumam. Tiesa gan - ļoti lēnā garā. Ja aprīlī lēma, ka priekšlikumus varēs iesniegt līdz 22. maijam, tad vēlāk šo termiņu deputāti mainīja, noliekot uz vēl tālāku nākotni - 1. septembri. “Tas ir tādēļ, ka daži cilvēki teica, jā, mēs dzirdam jūsu argumentus, jā, bet tādā ātrumā mēs nevaram atbalstīt. Vienkārši tā ir cena par to, ka projekts vispār virzās,” tagad atzīst Andrejs Judins.

Pēc Tieslietu ministrijas apkopotajiem datiem, pērn 33 bāriņtiesās kopumā izdarīti 39 395 notariālu darbību (viena bāriņtiesa savus datus nesniedza). Mazākais ir 133, bet piecās pašvaldībās tādu darbību skaits pārsniedzis pat divus tūkstošus gadā. Tās ir Valmieras novada (3514), Augšdaugavas novada (2849), Jelgavas novada (2527), Rēzeknes novada (2165) un Madonas (2061) novada bāriņtiesas.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, tieši saistībā ar nekustamajiem īpašumiem veikto darbību skaits varētu būt vairāk nekā puse no minētā.

Piemēram, Jelgavas novadā uz Ozolnieku un Cenu pagastiem ar astoņtūkstoš iedzīvotājiem, ir viens bāriņtiesas loceklis, kurš to vien dara, kā veic apliecinājumus jeb notāra funkcijas, stāsta šīs bāriņtiesas vadītāja un Latvijas Bāriņtiesu asociācijas vadītāja Solveiga Alksne: “Es uzskatu, ka tas ir liels apjoms, ja diendienā cilvēks tiešām velta šim darbam. Šis cilvēks bāriņtiesai būtu noderīgs bērnu interešu aizstāvībā un aizsardzībā. Tā kā jā, protams, var vērtēt, diskutēt, pieņemt lēmumus un komentēt un tā tālāk. Bet tas ir mans personīgais viedoklis, ko es tagad paudīšu - acīmredzot ir pienācis laiks, ka bāriņtiesām būtu jāvelta laiks tikai un vienīgi bērniem un aizgādnībā esošām personām.”

Pērn veiktā aptaujā lielākā daļa jeb 71 procents bāriņtiesu iestājies par izmaiņām. Jāuzsver, ka atteikties plānots tikai no tām darbībām, kas skar nekustamo īpašumu darījumus vai testamentus, bet bāriņtiesās aizvien varēs lūgt, piemēram, pilnvaras, kas ļautu izceļot ar nepilngadīgiem bērniem un līdzīgi.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna saka: “Tā ir Tieslietu ministrijas iniciatīva, tā ir diezgan sena iniciatīva, tā ir jau no 2019. gada. Un tās pamatmērķis ir tieši radīt telpu bāriņtiesām strādāt ar šīm cilvēku grupām, kurām bāriņtiesas palīdzība ir visvairāk vajadzīga un arī to darīt proaktīvi.”

Tagad bāriņtiesām ļauts veikt notariālas darbības, ja īpašuma norādītā vērtība nepārsniedz 8537 eiro, taču tā var arī neatbilst faktiskajai cenai. Turklāt bāriņtiesām būtu visas darbības jāizvērtē arī no sankciju un naudas atmazgāšanas risku novēršanas viedokļa, kas kļūst aizvien sarežģītāk.

Saeimas dokumentos pie likumprojekta pievienota Nacionālās apvienības frakcijas vēstule, kurā tā norāda, ka par atbalstu grozījumiem pēc būtības lems “tikai tad, ja gūs pārliecību, ka piedāvājums nedraud ar situācijas pasliktināšanu iedzīvotājiem.”

“Vienā pusē ir tas, ka bāriņtiesām būtu jākoncentrējas uz darbu ar bāreņiem un viņiem paliktu, piemēram, tā parakstu apliecināšana, vēl kaut kas. Viņi paši vēlas tieši strādāt ar bērniem, strādāt ar bāreņiem. No otras puses, protams, ka tajā brīdī, ja tā funkcija tiks noņemta no viņiem, samazināsies pieejamība. Un tas ir tas nu tas trakais - tas nav stāsts par Rīgu vai pat lielām pilsētām, tas ir, piemēram, par Kolku vēl kaut kur - tā vietā, lai var aiziet uz savējo bāriņtiesu, ar kuru esi strādājis jau varbūt 30 gadus, tagad vajadzēs braukt, nezinu 10, 20, 50 kilometrus un tā pieejamība iedzīvotājiem samazināsies,” saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Ģirts Lapiņš.

Koalīcijas deputāti ar nelieliem izņēmumiem nobalsoja par likumprojektu pirmajā lasījumā. Saeimas tribīnē, lai iebilstu pret izmaiņām, kāpa arī deputāti no ZZS un Progresīvajiem. Uz jautājumu, vai tad, ja izņem laukā šīs [notariāta] funkcijas, tad tas neatvērs plašākas rokas pamatdarbībām - rūpēm par bērnu aizsardzību, “Progresīvo” Saeimas frakcijas deputāts Edgars Zelderis atbild: “Tāds pieņēmums, kur nav nekāda pamatojuma - tas ir pieņēmums, nu varbūt izdosies. Bet, ja mums šī situācija ir gana sarežģīta, šādi risināsim jautājumus, pieņemot uz kaut kādiem neskaidriem pieņēmumiem, nu es uz šādiem nepiekrītu.”

Par pārmaiņām bija gan Bāriņtiesas, gan Notāru padome, gan Pašvaldību savienība, kas gan vēlāk savu viedokli mainīja, norādot, ka neatbalsta notariālo funkciju noņemšanu, kamēr nav skaidrs, kā nākotnē nodrošinās pakalpojumu. “Mēs veicām pārrunas ar Pašvaldību savienību par šo jautājumu, lai viņi izskaidro labāk šo viedokli, un mēs nonācām pie tā, ka nu arī viņi piekrīt tam, ka būtu prātīgāk virzīties tālāk tad, kad ir šis galīgais izvērtējums, nevis tādas nākotnes solījumu formas,” atklāj Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis.

Zvērinātu notāru padome noraida politiķu bažas par to, ka viņu pakalpojums varētu nebūt pieejams daļai iedzīvotāju. Tagad tiek spriests par notāru iecelšanu Saulkrastu un Ulbrokas novados, kur to pagaidām nav, un bez notāra paliktu vien Varakļāni - novada neskaidrās nākotnes dēļ. Tomēr - ja kaut kur būs pieprasījums, notārs var ierasties izbraukuma vizītēs noteiktās dienās.

“Tās darbības, par kurām šobrīd notiek tāda diskusija, nav ikdienišķas. Un tad ir vienmēr stāsts par to, vai tomēr tiešām ir vienreiz vai divreiz dzīvē pārdod nekustamo īpašumu, vai tur nevar aizbraukt uz tuvāko pilsētu vai administratīvo centru un izveikt šīs darbības. Turklāt arī likums paredz, ka notārs var doties uz māju mājām izveikt šīs amatdarbības. Tā kā es teiktu - man pat rodas tāds priekšstats, ka notāru klātbūtni reģionā grib padarīt lielāku nekā varbūt tā ir policistiem, ugunsdzēsējiem un ģimenes ārstiem, kas, manuprāt, tomēr nav adekvāti, skatoties no cilvēku vajadzībām,” saka Latvijas Zvērinātu notāru padoms rīkotājdirektors Gatis Litvins.

Pārmaiņas bija iecerētas no nākamā gada. Taču lēnā likumprojekta virzīšana rada pamatotas bažas par to, ka vairāk pievērsties ģimeņu problēmu risināšanai bāriņtiesas tik drīz nevarēs. Latvijas Bāriņtiesu asociācijas vadītāja gan uzsver, ka “bāriņtiesas būtu pateicīgas, ka šie likuma grozījumi 2024.gada 1.janvārī stātos spēkā. Tas būtu pie vislabākajiem apstākļiem.”

Latvijā šobrīd ir 105 notāri. Viņu skaitu nosaka valdība. Zvērinātu notāru padomē norāda, ka uz Latvijas iedzīvotāju skaitu jau šobrīd ir vidēji vairāk notāru nekā citur Eiropā.

Paralēli šim procesam, februārī valdība uzdeva Tieslietu ministrijai kopā ar VARAM un Ekonomikas ministriju kompleksi izvērtēt jautājumu par notāru pakalpojumu pieejamību reģionos, pārvērtēt pie notāra risināmo jautājumu loku un atbilstoši secinātajam sagatavot priekšlikumus.