Valdība otrdien pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecības nozarē un sagatavotajiem priekšlikumiem nozares stabilizēšanai, kurā secināts, ka kopējā perspektīva situācijai nozarē saglabājas nelabvēlīga, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).
ZM atzīmē, ka ražošanas resursu cenām saglabājoties ļoti augstā līmenī, svaigpiena iepirkuma cena Latvijā ir pazeminājusies sešus mēnešus pēc kārtas, no 2022.gada septembra līdz 2023.gada februārim.
Vienlaikus šī gada pavasarī nelielais cenas kāpums nav vērtējams kā situācijas uzlabojums, un nozare joprojām saskaras ar nopietnām grūtībām, jo piena iepirkuma cenas līmenis nav atbilstošs situācijai tirgū. Tāpat paredzams, ka vasaras iestāšanās radīs papildu spiedienu uz svaigpiena iepirkuma cenas izmaiņām turpmākos mēnešos.
Ministrijā piebilst, ka liela daļa piena saimniecību ir ieguldījušas līdzekļus ražošanas attīstībā un ganāmpulku atjaunošanā, tādēļ arī izdevumu procentu likmju pieaugums rada papildu finansiālo slogu un apdraud piena ražošanas saimniecību stabilitāti un dzīvotspēju.
Vienlaikus, informējot par priekšlikumiem situācijas uzlabošanai, ZM norāda, ka, jau kopš gada sākuma notiek aktīvs darbs, lai nozarei piešķirtu Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu, un Eiropas Komisija patlaban strādā, lai rastu risinājumus tirgus situācijas uzlabošanai.
Tāpat patlaban tiek strādāts pie tiesību akta projekta, kas piemēro prasības līgumiem par svaigpiena pirkšanu.
Kā liecina atsevišķu dalībvalstu pieredze, ilgtermiņa līgumi nodrošina piena iepirkuma cenas stabilitāti, un ES normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus starp piena ražotāju un iepircēju, uzsver ZM.
Tāpat ministrijā informē, ka piena nozares saimniecībām arī turpmāk būs iespēja saņemt samaksāto kredītprocentu daļēju kompensāciju par ņemtiem aizdevumiem un AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" piedāvāto aizdevumu programmu ietvaros ir iespēja rast risinājumus saimniecību pārorientēšanai uz citu saimniekošanas virzienu vai stabilizāciju.
ZM arī norāda, šogad par gandrīz 2,5 miljoniem eiro palielināts ciltsdarba atbalsts piensaimniecības nozarē, savukārt Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspējas stiprināšanai, un eksporta veicināšanai par 500 000 eiro palielināts finansējums nacionālo kopstendu organizēšanai valsts atbalsta pasākuma "Atbalsts tirgus veicināšanai" ietvaros. Kopējais finansējums tirgus veicināšanai 2023.gadā plānots vairāk nekā 900 000 eiro apmērā.
Tāpat plānots arī papildu valsts atbalsts 500 000 eiro apmērā lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanai, kopējais atbalsts tirgus veicināšanas pasākumiem plānots gandrīz 1,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par vienu miljonu eiro vairāk kā 2022.gadā.
Vienlaikus ministrijā uzsver, ka patlaban tiek strādāts pie sadarbības memoranda izstrādes starp pārtikas ražotājiem, tirgotājiem un ZM ar mērķi veicināt vietējās pārtikas preču īpatsvara palielināšanu mazumtirdzniecības veikalos, kā arī tiek diskutēts par vietējo pārtikas produktu atpazīstamības veicināšanas pasākumiem.
Jau ziņots, ka svaigpiena iepirkuma cena Latvijā janvāra-aprīļa periodā ir samazinājusies par vairāk nekā 30% un prognozes liecina, ka piena krīze varētu turpināties līdz pat vasarai.
Tikmēr zemkopības ministrs un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks aicināja Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski sniegt atbalstu piena nozarei, piešķirot Latvijai 11 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) krīzes rezerves fonda.
EK iepriekš jau ir noraidījusi Navicka lūgumu piešķirt steidzamu atbalstu Lietuvas piensaimniecības sektoram saistībā ar neseno piena iepirkuma cenu kritumu un piena ražotāju grūtībām valstī.
Vojcehovskis atbildē Navickam paudis, ka piena iepirkuma cenas ir kāpušas divus gadus un vienubrīd tās ES un arī Lietuvā pat sasniedza rekordaugstu līmeni, tādēļ pašreizējā situācija neatbilst "nopietnai tirgus nestabilitātei".