Bankas norakstījušas krīzes laika hipotekāros parādus

TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņo, ka pagājušajā gadā noslēdzās iniciatīva norakstīt krīzes laika hipotekāros parādus, bet rezultāts nesasniedza pat trešdaļu no plānotā.

Pirms 15 gadiem plīsa kreditēšanas un nekustamo īpašumu burbulis, daudzi zaudēja ienākumus un nevarēja turpināt maksāt par kredītiem. Bankas ieķīlātos īpašumus pārdeva, bet pārdošanas cena bija stipri zemāka nekā kredīts.

Starpība bija ap miljardu eiro. Šis parāds joprojām vajāja gan kredītņēmējus, gan galvotājus. Gadu gaitā no aptuveni 300 miljonu parādsaistībām cilvēki tika vaļā maksātnespējas procesā, neatdoti vēl palika ap 600 miljoniem, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka pagāja vairāki gadi, līdz Saeima ierobežoja ātro kredītu devēju alkatību.

Tagad ieviesta "mazā maksātnespēja", lai tiktu vaļā no nelieliem parādiem. Taču šo iespēju izmanto maz. Iespējams, tādēļ, ka mērķauditorija ir tālu prom pelēkajā ekonomikā vai ārpus valsts.

Arī "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops ziņo, ka parādnieki ir 2008. - 2012. gada finanšu krīzes mantojums.

Tie ir klienti, kuriem ķīla tika realizēta, bet parādsaistības saglabājās. Tātad cilvēkiem vairs nebija, ko pārdot, viņiem atlika segt saistības par neesošu īpašumu. 2020. gadā Saeima pieņēma īslaicīgus atvieglojumus, kas bankām ļāva divu gadu laikā šos neatgūstamos parādus norakstīt. Plānoja, ka tas attiektos uz aptuveni 13 tūkstošiem cilvēku un viņu 600 miljonu parādiem.

Finanšu asociācija gan uzsver, ka nevienai organizācijai nav pilnas informācijas par to cik daudziem iedzīvotājiem ir parādi un cik lieli tie ir. Taču to, cik lielā mērā pārklājas vai nepārklājas ilgstoši VID, Uzturlīdzekļu garantiju fonda, nebanku kreditētāju, komunālo maksājumu un citi parādnieki, neviens nezina.