Jaunajai valdībai aprit 100 dienas. Ar kādiem sasniegumiem lepojas Kariņš?

© Ģirts Ozoliņš/f64

Atskaitē par savas otrās valdības pirmajās 100 dienās paveikto Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) kā galveno darbu min 2023.gada valsts budžeta pieņemšanu, bet, raugoties nākotnē, sola turpināt darbu, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Pašreizējais jeb 41.Ministru kabinets tika apstiprināts aizvadītā gada 14.decembrī, līdz ar to šodien aprit šīs valdības pirmās 100 dienas.

Ministru prezidents, raksturojot jau paveikto un iezīmējot valdības turpmākos uzdevumus, norāda, ka pirmajās 100 dienās valdības galvenais uzdevums bija šā gada valsts budžeta izstrāde, lai turpinātu jau sākto darbu pie plašas ekonomikas transformācijas, būtisku pārmaiņu īstenošanas veselības aprūpē un izglītībā, veicot slimnīcu līmeņošanu un skolu tīkla sakārtošanu.

"Veselības un izglītības un zinātnes ministres ir apliecinājušas, ka strādā pie šo pārmaiņu īstenošanas plānu sagatavošanas, un tuvākajā laikā par to lemsim valdībā. Saeima valdības izstrādāto budžetu ir apstiprinājusi, Valsts prezidents šonedēļ to ir izsludinājis, un tas stājies spēkā. Valdība turpina darbu, lai sekmētu tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu," stāsta Kariņš.

Noslēguma fāzē ir darbs pie valdības rīcības plāna izstrādes, turpinās tā saskaņošana ar sociāliem un sadarbības partneriem, kā arī nozares ministriem. Plānots, ka valdībā to apstiprinās aprīļa sākumā.

Ir sākts darbs pie ilgtspējīgas nodokļu sistēmas izveides un akūto jautājumu finansēšanas sakārtošanas. Šīs valdības pirmo 100 dienu laikā darbu sākusi Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa, kuras uzdevums - kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz gada beigām sagatavot Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam projektu.

Aizsardzības un drošības jomā viens no jaunās valdības veikumiem ir papildu līdzekļu novirzīšana, lai paātrinātā kārtībā palielinātu Nacionālo bruņoto spēku kapacitāti un nodrošinātu jaunas aizsardzības spējas. Tāpat pilnveidots Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekts, tādējādi sekmējot tā raitāku izskatīšanu Saeimā. Pēc likuma stāšanās spēkā pirmie brīvprātīgie karavīri savu 11 mēnešu dienestu VAD sāks jau šī gada jūlijā.

"Dažādo prioritāšu īstenošanai un kopumā valsts attīstībai svarīga ir droša vide, un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā šo aspektu uztur nemainīgi aktuālu," pausts Kariņa atskaitē par valdības 100 dienās paveikto.

Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabinetā, valdība turpina darbu arī pie valsts austrumu robežas stiprināšanas. Turpmākajos trīs gados robežas infrastruktūras attīstīšanai plānoti 77,6 miljoni eiro, no kuriem 23,8 miljoni eiro tiks paredzēti jau šajā gadā. Līdzekļi tiks ieguldīti arī iekšlietu dienestu amatpersonu atalgojuma palielināšanai, jaunām un modernām dienesta telpām un VUGD speciālajiem transportlīdzekļiem. Valsts drošības stiprināšanas pasākumiem šogad papildus plānots finansējums 55 miljonu eiro apmērā.

2023.gada budžetā valdība finansējumu izglītības nozarei palielinājusi par vairāk nekā 180,4 miljoniem eiro, no kuriem 61,6 miljoni eiro paredzēti pedagogu algu palielināšanai un slodžu sabalansēšanai. Kopumā 2023.gadā pedagogu atalgojuma palielināšanā tiks ieguldīti 124,3 miljoni eiro. Par 31,9 miljoniem eiro palielināts arī augstākās izglītības un zinātnes finansējums. Tāpat 1,8 miljonu eiro finansējums piešķirts zinātniskajiem pētījumiem tieši lauksaimniecības nozarē. Šajā nozarē vēl papildu 6,1 miljons eiro paredzēts, lai nodrošinātu mūsdienīgus mācību un sadzīves apstākļus studējošajiem un modernu darba vidi zinātniekiem. Savukārt 59 miljoni eiro paredzēti augstākajai medicīnas izglītībai.

Ticis arī grozīts pamatizglītības standarts un pirmsskolas izglītības vadlīnijas, lai no šī gada 1.septembra pirmsskolā un pamatizglītībā nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, teikts Kariņa atskaitē par valdības 100 dienās paveikto.

Kultūras jomā nozīmīgs notikums izcelta starptautiska arhitektūras metu konkursa izsludināšana - tajā pretendenti aicināti iesniegt savu piedāvājumu ilgtspējīgai Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīzijai. Īstenojot projektu, tiks izveidota moderna starptautiska mēroga pasākumu norises vieta, kas veicinās Rīgas un visas Latvijas ekonomisko attīstību un atpazīstamību.

Domājot par iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, valdība ir vienojusies, ka no 1.jūlija palielināsies minimālo ienākumu sliekšņi, kas ir atbalsts trūcīgākajiem iedzīvotājiem - minimālo vecuma un invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un sociālās palīdzības saņēmējiem. Lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu iespēja iesaistīties sociālajā dzīvē, ir palielināts finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai. Tāpat pirmo reizi kopš 2007.gada palielināts pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kam ir apgrūtināta pārvietošanās.

Papildu finansējums piešķirts privātmāju energoefektivitātes programmām. Iedzīvotājiem pieejams atbalsts, lai uzstādītu saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Enerģētikas jomā valdība gādājusi arī par to, lai novērstu nesamērīgi straujo elektroenerģijas tarifu kāpumu. Ņemot vērā ģeopolitisko situācijas ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, 2022.gada izskaņā sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" pieteica gaidāmos tarifus 2023.gada sezonai. Pēc valdības iesaistīšanās tarifu pieaugums summāri tika samazināts uz pusi, tādējādi mazinot iespējamos izdevumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, atgādina premjers.

Lai risinātu problēmu ar strauji pieaugošo pieprasījumu pēc būvju kadastrālās uzmērīšanas, jaunās valdības darbības laikā jau izstrādāti un stājušies spēkā noteikumi, kas paātrinās būvju reģistrācijas procesu. Šādā veidā iedzīvotāji tiek atslogoti no atsevišķām veicamajām darbībām un tiek efektivizēts arī Valsts zemes dienesta speciālistu darbu, vienlaikus samazinot iedzīvotājiem gan pakalpojuma izmaksas, gan tā saņemšanas termiņu.

Kā informē Ministru kabinetā, ievērojami līdzekļi valsts budžetā ieplānoti arī tam, lai iedzīvotāji pieredzētu uzlabojumus veselības aprūpes sistēmā. 1,35 miljardus eiro no valsts budžeta valdība lēmusi ārstniecības nodrošinājumam - ģimenes ārstu praksēm, veselības aprūpes centriem, slimnīcām, laboratoriskajiem izmeklējumiem un ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās un arī plānveida medicīniskās palīdzības nodrošinājumam, kompensējamajiem medikamentiem un citām vajadzībām.

124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei, savukārt 11,3 miljoni - slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai, bet budžetā papildu piešķirtie 85,8 miljoni eiro pamatā plānoti onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam.

Jaunu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu ietvaros uzņēmumiem pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei. Arī dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu ēkās un privātmāju īpašniekiem pieejams atbalsts mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai.

Izskatīšanai Saeimā 3.lasījumam sagatavots likumprojekts par grozījumiem atkritumu apsaimniekošanas likumā. Panākts kompromiss ar iesaistītajām pusēm par atkritumu apsaimniekošanas reģionu plānu izstrādi, savukārt reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri būs jāizveido līdz 2024.gada 1.jūlijam. Jaunajos likuma grozījumos būtiska nozīme piešķirta tam, lai tiktu novērsta atkritumu rašanās. Tāpat tiks precizētas prasības pašvaldību iesaistei bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā un atkritumu pārstrādē.

Šīs valdības laikā arī izstrādāti un jau apstiprināti jauni noteikumi, lai zivsaimnieki varētu pieteikt projektus pasākumos, kas vērsti uz Latvijas dabas un zivju ilgtspējas saglabāšanu. Kopumā zivsaimniecības attīstības programmai un zivju resursu saglabāšanai paredzēts finansējums 193 miljonu eiro apmērā.

Domājot par atbalstu uzņēmējiem, 22.februārī atklātas pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai ar pieejamo atbalstu 95,14 miljonu eiro apmērā. Līdzekļi tiks ieguldīti, lai komersantiem būtu pieejama t.s. vienas pieturas aģentūra, kas sniedz padziļinātu tehnisko ekspertīzi, apmācības un prasmju pilnveidi, tādējādi palīdzot uzņēmumos īstenot digitālo transformāciju. Komersantiem būs pieejams arī atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju, automatizāciju un robotizāciju, tādā veidā paaugstinot savu produktivitāti.

Tāpat, veicinot Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, sniegts atbalsts Digitālās Eiropas programmas projektu dalībniekiem no Latvijas, panākot 9,7 miljonus eiro lielas investīcijas digitālās transformācijas projektu īstenošanai. Savukārt, veicinot lauksaimniecības un pārtikas nozaru eksportspēju, 1,4 miljoni eiro paredzēti Latvijas uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs.

Pievēršoties reģionu attīstībai, ir uzsāktas programmas, lai atbalstītu zemu izmaksu īres namu būvniecību Latvijas reģionos, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un iedzīvotājiem tik nepieciešamo zemu īres izmaksu mājokļu pieejamību reģionos. Valdība paredzējusi papildu 11,5 miljonus eiro vietējo un reģionālo ceļu būvniecībai. Kopumā no šī gada budžeta ceļu būvniecībai un uzturēšanai tiks novirzīti 341,9 miljoni eiro, izbūvējot vai uzlabojot autoceļus 632 kilometru garumā.

Kā norāda Ministru kabinetā, šī valdība atbalstījusi arī līdzdalības budžeta informācijas sistēmas izveidi. Tas nozīmē, ka tiks piesaistīts finansējums, lai izveidotu informācijas sistēmu, kurā pašvaldības varēs organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus un iedzīvotāji varēs piedalīties šajos konkursos.

Šai valdībai uzsākot darbu, notikušas izmaiņas valsts pārvaldē, kā arī ieviesti jauni diskusiju un lēmumu pieņemšanas formāti. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem - reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Jaunās ministrijas galvenais uzdevums ir gādāt par klimata un enerģētikas politikas izstrādāšanu un īstenošanu, salāgojot to ar valdības kopējo darbu un prioritātēm.

Cits jaunieviesums ir Ministru kabineta tematiskās komitejas. Iecerēts, ka tajās elastīgāk tiks risināti starpnozaru jautājumi, nosakot atbildīgos resorus un savstarpēji koordinējoties. Pirmā šāda veida komiteja ir iekšlietu ministra vadītā Ministru kabineta komiteja Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtēšanai un uzlabošanai.

Šogad izveidota arī Eiropas Savienības (ES) fondu komiteja. Šīs komitejas galvenais uzdevums ir ES fondu regulāra investīciju progresa uzraudzība un intensificēšana fondu līdzekļu efektīvākai izmantošanai, iekšzemes kopprodukta izaugsmes stabilizēšanai un publiskā finansējuma pieejamības palielināšanai.

Tāpat izveidota Digitālās pārveides un pārvaldes modernizācijas tematiskās komiteja, kuras galvenais uzdevums ir digitālās transformācijas īstenošana.

Izveidota arī ekspertu grupa, lai sagatavotos Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācijai. Tās mērķis - nodrošināt efektīvu Digitālās transformācijas politikas plānošanas un īstenošanas organizēšanu. Uzsākta arī Atveseļošanas un noturības mehānisma Digitālās transformācijas programma, lai veicinātu valsts pārvaldes koplietošanas platformas un koplietošanas pakalpojumus un nostiprinātu valsts iestāžu rīcībā esošo datu pārvaldību.

Arī jaunā valdība turpinājusi darbu pie atbalsta sniegšanas Ukrainai. Latvija sadarbībā ar līdzīgi domājošām valstīm ir sagatavojusi un virzījusi apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūciju, kurā pieprasīts nodrošināt visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainā, ievērojot suverenitāti, neatkarību, vienotību un Ukrainas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās.

Latvija divpusēji un daudzpusējos formātos virzīja "ad hoc" starptautiskā tribunāla izveidi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu.

Valdība joprojām novirza resursus humānās palīdzības sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem, medicīnisko iekārtu un medikamentu, autobusu un ģeneratoru sūtīšanai uz Ukrainu, kā arī aizstāvībai nepieciešamās militārās tehnikas un aprīkojuma nogādāšanai. Tiek turpināts arī atbalsts Ukrainas rehabilitācijas sistēmas izveidei, kā arī cilvēktiesību jautājumos, valsts augstāko revīzijas iestāžu attīstībai, jauno profesionāļu apmācībām un maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem, teikts Kariņa atskaitē par valdības 100 dienās paveikto.

Latvijā

Vasara ir īsts izaicinājums tehnoloģijām, īpaši viedierīcēm, jo gada siltajā sezonā aktīvāk pavadām laiku ārā, kas palielina risku nomest tālruni uz zemes, saskrāpēt to, iemest ūdenī vai pat pārkarsēt. Piemēram, samircis viedtelefons ir viena no biežāk sastopamajām problēmām vasaras periodā, ar ko saskaras iedzīvotāji. Kas jāņem vērā, lai uzturētu savu viedierīci darba kārtībā visā vasaras garumā, stāsta IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Tehniskā atbalsta komandas vadītājs Raivis Ezergailis.

Svarīgākais