Klimata un enerģētikas ministrija pētījumiem ik gadu saņem vairāk finansējuma nekā spēj iztērēt

Trīs gados valsts pārvaldei ir jāpārskata savas izmaksas par vismaz 450 miljoniem, tā šonedēļ notikušajās ekonomikas debatēs Saeimā izteicās finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva iespēju, ka taupības nolūkā varētu apvienot ministrijas. Klimata un enerģētikas ministrija ir jaunākā no visām - to izveidoja pirms diviem gadiem, taču Valsts kontrole nesen publiskotā revīzijā arī tur atradusi neefektīvu naudas pārvaldi. Ministrija no budžeta pētījumiem saņem vairāk naudas, nekā spēj izmantot, norāda TV3 raidījums "Nekā personīga".

Klimata un enerģētikas ministrija sāka darbu 2023.gada janvārī. Par jaunu ministriju vēl pirms 14.Saeimas vēlēšanām runāja premjers Krišjānis Kariņš. Viņš tolaik uzstāja, ka valstij neesot plāna energoneatkarības sasniegšanai, jo VARAM un Ekonomikas ministrijas ar to netiek galā. Premjers arī pieņēma, ka jauna ministrija neuzliks papildu slogu budžetam, jo to veidošot no jau esošām struktūrām.

Valdība jaunizveidotajai ministrijai uz trim gadiem piešķīra 11 miljonus prioritārajam pasākumam valsts pētījumiem klimata un enerģētikas jomā.

Vienu 2023. un pa pieciem miljoniem 2024. un 2025. gadā. Ministra krēslā toreiz sēdēja premjera partijas biedrs Raimonds Čudars.

Ministrija bija iecerējusi trīs gadu laikā pabeigt 24 pētījumus. Visvairāk - 4,1 miljonu - ierēķināja, lai izpētītu kā vislabāk mūsu likumdošanā pārņemt Eiropas Savienības regulējumus un atrast piemērotākos risinājumus energokopienas attīstībai. 3,2 miljonus vajadzēja, lai izveidotu atbalsta sistēmu klimata un enerģētikas politikas mērķu noteikšanai, ieviešanai un uzraudzībai. 2,7 miljonus ieplānoja energoapgādes infrastruktūras attīstības izvērtēšanai un vienu miljonu atvēlēja enerģētikas krīzes rīcību mehānisma izveidošana.

Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Valsts sekretāre: "Lielākā daļa pētījumu mums šobrīd ir procesā, jo tie ir diezgan lieli pētījumi. Daļu no pētījumiem, kas bija sākotnēji plānoti, esam veikuši vai nu saviem spēkiem vai pārlikuši uz nākošajiem periodiem. Kāpēc? Tieši to pašu iemeslu dēļ, mēs skatāmies uz valsti kopumā. Pētīt pētīšanas pēc varbūt ir nezinu…kādai ministrijai labs veids."

Ministrijas apkopotā informācija liecina, ka faktiski divos gados realizēti četri pētījumi, šobrīd turpinās vēl seši.

Pagājušajā gadā KEM pētījumiem uzmanību pievērsa arī Valsts kontrole. Revidenti ziņojumā par enerģētikas politikas pārvaldību Latvijā secināja, ka ministrija pētījumus īsteno nekonsekventi. No četriem 2023.gadā plānotajiem tur faktiski nerealizēja nevienu. Ministrijā gan saka, ka togad īstenots viens pētījums, taču par to samaksāts no 2024.gada budžeta, jo piešķirto naudu pārdalīja Veselības ministrijai.

Šogad kontrolieri valsts iestāžu gada pārskatu revīzijās pārbaudīja naudas izlietošanas atbilstību divās ministrijās - Ekonomikas un KEM. Ekonomikas ministrija par 24 miljonu izlietojumu saņēmusi atzinumu ar iebildēm iekšējās kontroles sistēmu nepilnību dēļ, savukārt KEM saņēmis negatīvu atzinumu.

KEM pērn pētījumiem no budžeta saņēma 5 miljonus eiro, taču reāli iztērēja tikai 154 tūkstošus. Valsts kontrole norāda uz neefektīvu finanšu plānošanu ministrijā, jo tā jau kopš dibināšanas ik gadu saņem vairāk nekā spēj iztērēt.

Pārbaudot naudas izlietošanas atbilstību, revidenti saskaitīja, ka ministrijai pērn bija piešķIrti nepilni 9 miljoni trīs budžeta programmās. Par to ministrija bija plānojusi veikt 20 pētījumus, apmaksāt tulkošanas un juridiskos pakalpojumus, veikt auditus. Iepirkumu plāns apliecina, ka tērēt ministrija bija plānojusi daudz mazāk.

No piešķirtās naudas KEM izlietoja tikai nelielu daļu - 3,5%. Lielāko tā ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā, nepilnus 3,5 miljonus pārdalīja citiem mērķiem, bet 2,8 - atdeva Ekonomikas ministrijai.

Kontrolieri secināja, ka līdzīga situācija bija arī 2023.gadā, kad ministrija no budžeta dažādiem pētījumiem un pakalpojumiem saņēma 4,5 miljonus, bet iztērēja - 112 tūkstošus.

Valsts Kontroles padomes locekle Ilze Bādere: "Mēs nesakām un neapgalvojam, ka tās lietas, kurām ir pārdalīts finansējums un kurām ir iztērēts arī būtu galīgi nevajadzīgas - mēs tā uz to neraugāmies. Bet padomājam par budžetu tā kopumā: ja mēs tik vieglprātīgi attiecamies pret plānošanu, aptuveni nu “vajadzēs miljonu, bet paprasīsim trīsreiz vairāk, varbūt pusi iedos”, tad tur mēs arī esam."

Klimata un enerģētikas ministrs (ZZS) Kaspars Melnis: "Mēs skatāmies, ka tajā momentā, kad to varēja iedot, mēs varējām paņemt, bet mēs skatāmies, kur varējām ieekonomēt. Jautājums vai uzreiz, tad jau saplānot var ļoti daudz ko."

"Nekā personīga": Bet jūs jau sākumā prasāt ar domu, ka visu neizmantosiet?

Ministrs: "Nebūt nē. Mēs iezīmējam to apjomu, kas mums būtu nepieciešams. Ja mēs tajā apjomā varam ietaupīt, tad mēs arī ietaupām un neiztērējam visu finansējumu. […] Tas, ko jūs runājat, mēs jau varētu to finansējumu iztērēt visādiem pētījumiem, bet jautājums kāda lietderība."

Valsts sekretāre skaidro, ka, piemēram, Ekonomikas ministrijai atdotā nauda ir izlietota atbilstoši mērķim, jo par to Būvniecības Valsts kontroles birojs veidoja Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu, kas iedzīvotājiem atvieglo atbalsta saņemšanu. Lai gan Valsts kontroles apkopotos datus ministrija apstrīd, formālus iebildumus, kā to ir izdarījusi Satiksmes ministrija, pret revīzijas ziņojumu viņi necēla.

KEM Valsts sekretāre Līga Kurevska: "Jā, valsts pārvalde savā starpā var iet un kasīties, bet kurš no tā iegūs? Tas ir tikai papildu darbs abām pusēm. Tā vietā mēs uzreiz pēc ziņojuma izlasīšanas satikāmies ar Valsts kontroles vadītāju, pārrunājām, kur ir bijuši pārpratumi, vienojāmies nākotnē darīt labāk. Nebija jau atzinums, ka ministrija ir izšķērdējusi līdzekļus, tur bija rekomendācija nākotnē plānot labāk."

Valsts Kontroles padomes locekle Ilze Bādere: "Es pieļauju, ja mēs būtu paņēmuši vairāk atbilstības jautājumus arī citās ministrijās, mēs visdrīzāk būtu nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem. […] Tā ir tāda budžeta plānošanas nonivelēšana. Šai te plānošanas pusei mēs nepiešķiram tādu nozīmi, kādu tā būtu pelnījusi. [...] Tādām ticamām prognozēm, ka tu vari nostāvēt uz divām kājām un pierādīt arī trešajai personai, kaut vai valsts kontroles revidentam izstāstīt, kāpēc tie aprēķini ir tieši tādi […] Ļoti bieži mums šādu pierādījumos balstītu aprēķinu nav."

Šā gada budžetā pētījumiem atvēlētā nauda samazināta par 1,2 miljoniem, starpību novirzīja aizsardzībai. Martā vēl 500 tūkstošus pārdalīja Kulūras ministrijai animācijas filmu atbalstam. KEM raidījumam apgalvoja, ka šogad pētījumiem tērēs visu pieejamo finansējumu. Varētu pat pietrūkt aptuveni miljons. Nekā Personīga lūdza iepazīties ar izmaksu plānu, taču ministrija izsniedza sarakstu ar plānotājiem projektiem, bez skaitļiem.

Valsts Kontroles padomes locekle Ilze Bādere: "Budžeta vadības process pēc būtības ir jāuzbūvē tāds, lai viņš radītu atbildību. Par sniegumu, par sasniegto, gan par izlietojumu. Ne vienmēr tam ir jābūt sodam, vai piespiedu mehānismiem, visdrīzāk tur ir jāraugās tādā virzienā, lai tā interese un tā atbildība rastos dabīgi pie tādas sistēmas, kas ir pateicīga tam. Ja tā sistēma ir tāda, ka mēs varam paprasīt, mums iedod, mēs neizlietojam un pārdalām turpu šurpu un par to nekas nav, tad mēs tā arī turpināsim."

Valsts kontrole piekrīt, ka šāda ministriju budžeta plānošana, visticamāk, rada situāciju, ka faktiski nauda ir, bet pie tās netiek klāt, jo tā rezervēta programmām, kurām netiek lietota. Cik daudz līdzekļu valsts varētu ietaupīt, ja šādi pārskatītu izdevumus visās iestādēs - kontrolei nebija aplēšu. Formāli izdevumu pārskatīšanu ikgadu veic Finanšu ministrijā, Valsts kontrole norāda, ka tam trūkst ilgetrmiņa skatījuma un stingrības.