Trešdiena, 21.februāris

redeem Ariadne, Eleonora

arrow_right_alt Latvijā

"Liepājas autobusu parks" vērsies Administratīvajā apgabaltiesā

© Kaspars Krafts/f64

AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) Konkurences padomes (KP) lēmumu par aizliegtu vienošanos sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā un tajā minēto argumentāciju uzskata par kļūdainu, tāpēc apstrīdējis KP lēmumu, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā, aģentūru LETA informēja LAP pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka LAP savā profesionālajā darbībā ievēro normatīvo aktu prasības un noliedz konkurences tiesību noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu. LAP uzskata, ka KP lēmums ir nepamatots, prettiesisks un tādēļ ir atceļams.

KP lēmumā kā būtisks apsvērums, kas novedis pie secinājuma par aizliegtu vienošanos un informācijas apmaiņu starp LAP, AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", ir minēts uzskats, ka konkurenti nedrīkst veidot personu apvienības, ja kāds no apvienības biedriem piedāvājumu var iesniegt atsevišķi, norāda LAP pārstāvji.

Līdz ar to, uzsver LAP pārstāvji, ja nevar veidot apvienību, tad arī nevar sākt sarunas par šādas potenciālas apvienības izveidi, kas secīgi ietver arī sākotnējas informācijas apmaiņas aizliegumu, kaut arī šīs informācijas apmaiņas mērķis un tvērums būtu bijis tikai un vienīgi noskaidrot iespējas veidot apvienību un apvienībā iesniegt piedāvājumus VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) rīkotajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutos.

LAP ieskatā uzskats, atbilstoši kuram konkurenti nedrīkst veidot personu apvienības, ja kāds no apvienības biedriem piedāvājumu var iesniegt atsevišķi, ir vērtējams kritiski un balstoties uz konkrētā iepirkuma specifiku un jaunāko konkurences tiesību piemērošanas praksi. LAP uzskata, ka KP lēmumā ir drīzāk sniegts virspusējs pasažieru pārvadājuma tirgus un konkrētā ATD rīkotā iepirkuma faktisko apstākļu izvērtējums, parādot formālu pieeju, nekvalitatīvi un izolēti no konkrētā tirgus specifikas izvērtējot lietas apstākļus, kā arī neievērojot tiesību normu tvērumu un to piemērošanas praksi. Tādējādi LAP uzskata, ka KP ir nepareizi kvalificējusi tirgus dalībnieku sadarbības apstākļus un formu, vienlaicīgi arī pieļaujot būtiskas kļūdas tirgus dalībnieku tirgus daļas noteikšanā, kas kopumā bijušas par pamatu nepareizi izdarītiem secinājumiem par pārkāpuma esamību.

LAP pārstāvji uzsver, ka sadarbības mērķis ar "Nordeka" un "Latvijas sabiedrisko autobusu" bija tikai un vienīgi meklēt optimālu risinājumu konkurētspējīgu piedāvājumu sagatavošanai plānotu personu apvienību ietvaros, tai skaitā apvienojot pakalpojumu sniegšanā iesaistītos tehniskos un operatīvos resursus, lai gala rezultātā valsts un pasažieri saņemtu labāko iespējamo sabiedriskā transporta pakalpojumu, par to nepārmaksājot.

LAP uzskata, ka sadarbība ar "Nordeka" un "Latvijas sabiedrisko autobusu" bija atbilstoša saimnieciskās darbības loģikai ATD radīto iepirkuma nosacījumu kontekstā, proti, 2019.gada jūlijā vienlaikus tika izsludinātas viena liela, ilgtermiņa jeb 10 gadu iepirkuma 16 daļas jeb lotes, uz katru no tām nosakot pretendentiem iespēju iesniegt atsevišķu piedāvājumu individuāli vai apvienībā.

Tajā pašā laikā šīs iespējas izmantošana tika ierobežota, nosakot, ka pretendents var iegūt apjomu, kas nepārsniedz 15 miljonus kilometru gadā, un kuru pārsniedzot pretendentam vairs nav tiesību pretendēt uz citu no biznesa stratēģijas viedokļa vairāk interesējošu un pat jau potenciāli un atbilstoši iepirkuma vērtēšanas prasībām uzvarētu loti, ja tās apjoms kopsummā ar citu jau uzvarētu loti pārsniedz 15 miljonus kilometru gadā. Turklāt arī iepirkuma apstākļi strauji mainījās, ATD trīs reizes būtiski grozot izsludinātā nolikuma prasības un tādējādi liekot pretendentiem koriģēt tehnisko un finanšu piedāvājumu, norāda LAP pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka piedāvājumu sagatavošanas process ietvēra ne tikai katras lotes jeb reģionālā maršruta izpēti (kilometrāža, apdzīvotās vietas, pieturas, pasažieru plūsma un tamlīdzīgi) un pretendenta iespēju atbilstības izvērtējumu startēšanai tajā, bet arī vienošanās panākšanu ar trešajām personām par autobusu iegādi, autobusu iegādes finansēšanu, autobusu remontu un apkopi, sadarbību ar institūcijām, kas pārstāv personas ar fiziskiem traucējumiem tiesības un tamlīdzīgi.

LAP ieskatā šis piedāvājumu sagatavošanas termiņš bijis ļoti īss tik apjomīgam un daudzdaļīgam iepirkumam - sākotnēji mazāk nekā divi mēneši, kas vēlāk tika pagarināti līdz pieciem mēnešiem, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumus par dažādu nepamatotu iepirkuma nolikuma prasību atcelšanu vai grozīšanu.

LAP ieskatā ATD loģika ir bijusi vērsta uz mākslīgu sadali tirgū, kur konkurenti nevar pretendēt uz maksimālo apjomu un iesniegt viszemākās cenas un labākos tehniskos piedāvājumus, kas pēc būtības nesader arī ar ATD izvirzīto sabiedriskā transporta ilgtermiņa mērķi - publisko personu līdzekļu ietaupījumu. Tas ir veicinājis arī LAP, "Nordekas" un "Latvijas sabiedriskā autobusa" sadarbību, lai pēc iespējas katrs atsevišķi un kopīgi iegūtu lielāko iepirkumu apjomu ar izdevīgākajiem nosacījumiem.

Bez savstarpējās sadarbības piedāvājumu iesniegšanā un risku sadales līgumu izpildē, visticamāk, nebūtu iespēja iegūt maksimāli lielāku apjomu, kas nepārsniegtu 15 miljonus kilometru, un atsevišķos iepirkumos uzvarētu mazāk izdevīgāki piedāvājumi vai piedāvājumi nebūtu iesniegti vispār, norāda LAP pārstāvji.

Kompānijā skaidro, ka ATD iepirkuma procesā un KP lietas izpētes gaitā acīmredzami nav vērtējusi ne šādu prasību samērīgumu, ne to radīto ietekmi. Tāpat KP nav vērtējusi to, ka 2019.gada ATD iepirkumā 30% no visiem pretendentu piedāvājumiem tika iesniegti apvienībās, bet pārējos ATD iepirkumos šī proporcija vidēji svārstījās ap 20%. Līdz ar to LAP ieskatā piedāvājumu iesniegšana apvienībā nav vērtējama kā neierasta prakse vai būtisks pārkāpums, ko tiesiskā valstī vajadzētu izmeklēt, lai nodrošinātu gan individuālu prevenciju, gan atturētu no šādiem pārkāpumiem nākotnē.

LAP pārstāvji skaidro, ka minētie apstākļi ietekmēja gan pretendentu piedāvājumu sagatavošanas stratēģiju, lemjot par dalību iepirkumā individuāli vai apvienībā, gan potenciālo autobusu piegādātāju un finansētāju viedokli par iepirkuma drošticamību un attiecīgi - piegāžu un finansējuma nodrošināšanu uzvaras gadījumā.

Tāpēc LAP uzskata, ka tā izvēlētā stratēģija, sākotnēji apsverot iespēju piedalīties ATD iepirkumos apvienībā un tādējādi mazināt biznesa riskus, vienlaikus piedāvājot tehniski kvalitatīvākus un ekonomiski pamatotākus piedāvājumu, balstījās uz racionālu iepirkuma stratēģiju, kura ir tieši vērsta uz saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu iesniegšanu kopumā.

ATD paredzēja, ka piedāvājumus iepirkumos var iesniegt ne tikai individuālas juridiskas personas, bet arī juridisku personu apvienības "jebkurā to kombinācijā", norāda LAP pārstāvji un uzsver, ka normatīvie akti nenosaka konkrētas prasības, kārtību vai ierobežojumus juridisku personu apvienības izveidei, apvienības biedru sadarbības formai vai piedāvājumu izstrādāšanas procedūrai iepirkumos, pieļaujot skaidri nedefinētas un tādējādi - pietiekami plašas iespējas tirgus dalībnieku sadarbībai, lai sekmētu konkurētspējīgu piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu pasūtītāja līdzekļu izmantošanu sabiedrības interesēs.

KP, veicot lietas materiālu izvērtēšanu, vadījās pēc sava iepriekšējās prakses citās lietās, kurās tika konstatēta aizliegta vienošanās. Savukārt LAP vērtējumā, ATD konkurss principiāli atšķīrās no iepriekš organizētajiem - gan nosacījumu, gan ierobežojumu ziņā. ATD ieviesa jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkuma koncepciju, tostarp, bet ne tikai sadalījumu jaunos ģeogrāfiskos segmentos (lotēs), kā arī jaunus vērtēšanas kritērijus un maksimālā apjoma ierobežojumu (15 miljoni kilometru gadā, ko konkursa rezultātā var iegūt pretendents).

LAP ieskatā tas padarīja lēmumu par dalību iepirkumā un piedāvājuma sagatavošanu pretendentiem par ļoti komplicētu vairāku pakāpju procesu. Līdz ar to iepriekš izmantotā KP pieeja nebūtu tik viennozīmīgi šabloniski piemērojama, izvērtējot lietas dalībnieku sadarbību konkrētā iepirkuma ietvaros.

KP lēmums nesatur apsvērumus, kāpēc apvienības dalībnieku vienošanās kaut pirmšķietami būtu radījusi ierobežotu konkurenci, uzsver LAP pārstāvji. Kompānijā skaidro, ka ikvienas vienošanās būtība uzņēmējdarbībā ir uzticēt kādam citam veikt darbību, kuru cits var izdarīt efektīvāk. Pats uzņēmums tad var fokusēties uz to jomu, kuru tas uzskata, ka veic labāk par citiem. Šī iemesla dēļ reti kurš uzņēmums spēj nodrošināt visus izplatīšanas ķēdes posmus pats.

LAP uzskata, ka KP nav objektīvi novērtējusi LAP un sadarbības partneru rīcības kvalifikāciju atbilstoši līguma par Eiropas Savienības (ES) darbību 101.pantam. LAP pārstāvji norāda, ka partneru sadarbība, par kuru ir iegūti pierādījumi, liecina par tādu savstarpēju sadarbību, organizējot un izvērtējot kopīgus piedāvājumus ATD iepirkumā, ko Eiropas Komisija apzīmē kā solīšanas konsorciju jeb situāciju, kad divas vai vairākas puses sadarbojas, lai iesniegtu kopīgu piedāvājumu publiskā vai privātā iepirkuma konkursā.

LAP pārstāvji uzskata, ka KP nav pierādījumu par tādu LAP rīcību, kas būtu vērsta uz konkurences ierobežošanu pēc sava mērķa vai mākslīgi paaugstināt sava piedāvājuma cenu. LAP uzsver, ka tādi pierādījumi nevar arī pastāvēt, jo neviena LAP darbība nav bijusi ar mērķi traucēt vai nepieļaut citu konkurentu rīcību, lai tie varētu iesniegt savu, iespējams - konkurētspējīgāku piedāvājumu par LAP.

LAP sadarbības jeb vienošanās mērķis ar pārējiem partneriem ir bijis apvienot uzņēmumu resursus, lai kopīgiem spēkiem sekmīgāk piedalītos ATD rīkotajos iepirkumos, skaidro LAP pārstāvji. Vienošanās rezultātā partneri sagaidīja, ka būs spējīgi iesniegt saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus ATD, jo būs mazinājuši izmaksas jaunu maršrutu apkalpošanā un mazinājuši finansējuma saņemšanai nepieciešamās prasības.

LAP ieskatā tāds risinājums pilnīgi noteikti mazinātu arī valsts kā pasūtītāja izmaksas, būtiski ekonomējot publisko līdzekļu vajadzību visā līguma izpildes laikā. Ievērojot, ka attiecīgā vienošanās neparedzēja un arī netika realizēta tādā veidā, ka ietekmētu vienošanās dalībnieku individuāli noteikto komercdarbību ārpus sadarbības, nav pamata uzskatīt, ka vienošanās būtu vērsta pēc sava mērķa uz konkurences kavēšanu, uzsver LAP pārstāvji.

Tāpat LAP pārstāvji uzskata, ka KP nav ņēmusi vērā ekonomisko kontekstu un ir atzinusi vienošanos kā konkurenci kavējošu. LAP sadarbības mērķis ar partneriem bijis tikai un vienīgi meklēt optimālu risinājumu konkurētspējīgu piedāvājumu sagatavošanai plānotu personu apvienību ietvaros, tai skaitā apvienojot pakalpojumu sniegšanā iesaistītos tehniskos un operatīvos resursus, lai gala rezultātā valsts un pasažieri saņemtu labāko iespējamo sabiedriskā transporta pakalpojumu, nevis savstarpēji vienojoties mākslīgi paaugstināt pakalpojumu cenas. Rezultātā šobrīd valsts par pārvadājumiem konkrētajās lotēs nepārmaksā, jo LAP izdevās izstrādāt optimālu risinājumu par cenu, kas ir zemākā par konkurentu piedāvāto, bet tanī pat laikā nav tik zema, lai to atzītu par nepamatotu, uzskata LAP pārstāvji.

Kompānijā skaidro, ka KP nav arī pēc būtības vērtējusi komunikāciju starp apvienības dalībniekiem. LAP ieskatā ir tikai loģiski, ka startēšanai apvienībā ir nepieciešamas vismaz minimālas pārrunas ar apvienības dalībniekiem, lai vienotos par katra dalībnieka atbildības robežām, maršrutu izpildi un kopīgo svērto cenu, ko piedāvāt pasūtītājam. Starp LAP un KP lēmumā minētajiem tirgus dalībniekiem notikušas pārrunas par piedāvājumu sagatavošanu apvienībā konkrētajās iepirkumu daļās jeb lotēs ar mērķi optimāli izmantot katra resursus un piedāvāt valstij kvalitatīvāko pakalpojumu, bet nekādā gadījumā šīs pārrunas nebija vērstas uz konkurences ierobežošanu vai deformēšanu. Starp LAP un citiem tirgus dalībniekiem nepastāvēja un nepastāv aizliegtas vienošanās par dalības noteikumiem iepirkumos, uzsver LAP pārstāvji.

LAP, sniedzot piedāvājumus konkrētajā lotē katrā no iepirkumiem, ir iesniedzis apliecinājumus par neatkarīgu piedāvājumu izstrādāšanu, kur ir norādījis, ar kādiem konkurentiem ir bijusi konsultēšanas vai tikšanās par iespējamu potenciālu apvienību izveidi, vai gadījumos, kad šādas konsultācijas vai tikšanās nav bijušas, - tad to arī ir norādījis.

LAP pārstāvji arī norāda, ka KP nav vērtējusi informācijas apmaiņas mērķi un kontekstu, secinājumus reducējot uz atsevišķām komunikācijas epizodēm, kas KP ieskatā ir konkurenci ietekmējošas. LAP ieskatā informācijas apmaiņa ar "Nordeku" un "Latvijas sabiedrisko autobusu" notika tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, plānojot iesniegt piedāvājumus apvienības sastāvā.

LAP pārstāvji piebilst, ka pretēji KP norādītajam, iesaistīto personu komunikācija bija vērsta uz potenciāli ļoti plašas apvienības veidošanu startam iepirkumā, tajā pat laikā citās lotēs, kur LAP un iepriekš minētās apvienības dalībnieki startēja atsevišķi vai citās apvienībās, ir skaidri novērojama konkurence, kas LAP ieskatā apstiprina skaidru "norobežošanos" un komunikācijas neesamību.

Jau ziņots, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - LAP, AS "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskajam autobusam".

Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.