Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

Plešs apturējis plūdu risku karšu darbību

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Kamēr vienas pašvaldības cīnās ar plūdiem un to nodarītām sekām, citas pašvaldības ne vien ļauj apbūvēt vietas, kas atzītas par applūstošām, bet pat cīnās par iespēju attīstīt vietas, kas plūdu risku kartēs atzītas par potenciāli applūstošām, lai arī, iespēja nav augsta, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Iespējams, tieši reaģējot uz pašvaldību spiedienu, tai skaitā Jelgavas novada, aizvadītā gada nogalē nu jau bijušais vides ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) apturējis divus plūdu risku pārvaldību regulējošus rīkojumus, vēsta TV raidījums "de fakto".

Garkalnes pagastā, vietā, kur satek Lielās un Mazās Juglas upes, top jauns ciemats. Nākotnes plāni rāda 73 apbūves gabalus, izvietotus cieši vienu pie otra, arī aizbērta dīķa vietā. Valsts vides dienesta ieskatā gan dīķi apbūvēt nevar, jo tas būtu pretrunā ar Garkalnes teritorijas plānojumu, apbūves noteikumiem un detālplānojumu.

Daļa teritorijas ir krietni uzbērta, bet, neraugoties uz to, pat neesot plūdu laikam, uz pļavas stāv ūdens. “Ja šeit sākas šī blīvā apbūve, tas nozīmē to, ka cilvēki prasīs dambjus. Prasīs pasargāt šīs teritorijas no applūšanas, bet neviens dambis, neviena atjaunota meliorācijas sistēma, neviena uzbērta paliena kopumā nesamazina ūdens daudzumu dabā. Un tas tikai nozīmē to, ka mums jau rodas vēl lielāks spiediens uz citām teritorijām, kas varbūt šobrīd pat neapplūst,” stāsta Latvijas Dabas fonda eksperte Rūta Sniedze-Kretalova.

Arī šīs vietas detālplānojumā norādīts, ka daļa no tās ir pārmitrināta, atrodas tikai pusmetru līdz metram virs upes līmeņa, un neuzbērtā teritorija applūst. Turpat lasāms par plāniem uzbērt grunti, paceļot to pāris metru augstāk.

“de facto” vispirms sazvanīja attīstītāju, uzdodoties par potenciālu pircēju. Sarunā viņš apgalvoja, ka šeit nav ne mazāko plūdu risku. “Protams, ka nē! Ja tur būtu kaut mazākās iespējas, ka tur kaut kas aplūst, tad tur netiktu ļauta nekāda būvniecība,” saka attīstītāja pārstāvis Kārlis Opincāns.

Gan dīķa aizbēršanu, gan citas darbības īpašumā saskaņotas ar Garkalnes vai tagad - Ropažu novada pašvaldību. Upes aizsargjosla īpašuma attīstīšanas laikā sarukusi no 100 metriem līdz divdesmit, jo šobrīd pļava ir kļuvusi par daļu no Berģu ciema, kur ir citas aizsardzības prasības. Pašvaldībai neesot bijusi informācija par to, ka vieta būtu applūstoša. Ropažu novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Sandra Čakāne atsaucas uz ekspertu, kas sniedzis šādu atzinumu un saka: “Šobrīd grūti izskaidrot, uz kādiem datiem tas balstīts, bet ir šāds atzinums, un arī grafiskajā daļā nav attēlota applūstošā teritorija.”

Pēc zemes iegādes potenciālie riski jau paliks uz jauno īpašnieku un arī pašvaldības pleciem. Attīstītāja pārstāvis Opincāns uz “de facto” jautājumu, vai viņš zina, ka applūstošas teritorijas uzbērt nedrīkst, atbild: “Tajos gados, kad tika izstrādāts detālplānojums, tad to drīkstēja darīt un tas arī tika izdarīts.” Viņš apgalvo, ka šajā vietā visas darbības notikušas likumīgi.”

Vides dienests šonedēļ sācis administratīvā pārkāpuma lietu par to, ka teritorijā ievestas kravas ar nešķirotiem būvniecības atkritumiem. Līdzīga problēma konstatēta arī iepriekš. Turklāt, kā norāda vides dienests, tad ar šo projektu saistītas personas iepriekš pieķerti, veicot nelegālas darbības citos īpašumos Garkalnes pagastā. Pārkāpumu vēriens bijis tāds, ka dienests saskatījis arī kriminālpārkāpuma pazīmes un attiecīgi lūdzis veikt izmeklēšanu Valsts policijai.

“Mums ir nepieciešamas šīs plūdu kartes, un viņas ir jāskatās ar tādu ļoti tālredzīgu skatu, kas ir droši un kas mums nav droši. Jo pēc tam tie materiālie zaudējumi noteikti ir daudz lielāki, ja mums tur ir blīva apbūve nekā tad, ja mums ir dabiskāka teritoriju, kā, piemēram, palienes, augstie purvi, palieņu meži - tās vietas spēj sadzīvot ar šo papildus applūšanu,” stāsta eksperte Sniedze-Kretalova.

Plūdu risku kartes redzamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) tīmekļvietnē. Te ar noteiktu varbūtības līmeni iezīmētas iespējami applūstošās vietas. Jēkabpils gan starp tām nav, jo kartēs pagaidām nav iekļauti tā sauktie ledus uzplūdi, kā arī intensīvu nokrišņu radītie lietus uzplūdi.

“Šīs kartes tiek pārskatītas reizi sešos gados. Šis te sākotnējais plūdu riska novērtējums tiek atkārtots katru sešus gadus. Atkal tiek apkopota jaunākā pieejamā informācija, tiek papildinātas un pārskatītas izmantotās datu rindas, tiek aptaujātas iesaistītās pašvaldības par tiem procesiem, kas ir mainījušies. Un attiecīgi tas viss tiek iestrādāts modelī,” stāsta LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas pārstāvis Jānis Šīre.

Plūdu riska kartes, kā arī Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas un plūdu risku pārvaldības plāni tuvākajiem pieciem gadiem ir dokumenti, kas bija apstiprināti ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu. Taču ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!) pērn novembrī, neilgi pirms savu pilnvaru beigām, šo dokumentu darbību apturēja. Uz to bija aicinājušas pašvaldības, kas tajos redzēja traucēkli to attīstībai.

“Teritorijas, kas tika sākotnēji attēlotas tajā plūdu kartē, neatbilda tai faktiskajai realitātei, kāda gan ir bijusi vēsturiski un kādas prognozes ir bijušas noteiktas, un kā rezultātā tur būtībā liela daļa no teritorijām, kuras vairākās pašvaldībās tiktu iezīmētas kā applūstošas, tur atsevišķās vietās tur vienkārši milzīga daļa no pilsētas potenciāli iezīmētos zem ūdens,” savu nostāju skaidro bijušais ministrs Plešs.

Plūdu risku kartes savu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā, izsniedzot atzinumus par teritoriju plānojumiem, izmantoja Valsts vides dienests. To starpā bijuši negatīvi atzinumi gan saistībā ar plāniem Jelgavā būvēt pākšaugu proteīna rūpnīcu, gan atkritumu poligona tālāku attīstīšanu Jelgavas novadā.

Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga apstiprina, ka “šī diskusija sākās pēc vairākkārtējiem VVD atteikumiem. Kā es minēju, tāda mazliet neskaidra bija šī te plūdu karšu izmantošana un Valsts vides dienesta eksperti savā darbā bija tam piešķīruši, teiksim, augstāku nozīmi pār citiem informācijas avotiem.”

Sekojis skaidrojums no ministrijas, ka karte neļauj automātiski uzskatīt kādu teritoriju par applūstošu atbilstoši Aizsargjoslu likumam. “Līdz ar to šis darbs mums katrā situācijā ir sarežģītāks, jo ir jāvērtē, bet mēs šo informāciju izmantojam katrā reizē, kad mēs pieņemam lēmumus,” saka Baklāne-Ansberga.

Neraugoties uz skaidrojumu, kas ļautu risināt iepriekš radušās situācijas atsevišķās pašvaldībās, ministrs gan tāpat izvēlējies par labu plūdu riska karšu darbības apturēšanai. Uz jautājumu, vai lēmumu joprojām uzskata par pareizu, Plešs atbild: “Es uzskatu, ka pēc tās informācijas, kas bija, kur mēs kopīgi diskutējām ar iesaistītajiem ekspertiem, šīs neprecizitātes plūdu karšu plānā bija jānovērš.”

Tagad dokumentu pārraksta, lai no jauna iesniegtu apstiprināšanai - nu jau citam vides ministram.

Lai gan plūdu riski nākotnē kļūs tikai lielāki, pašvaldības rosinājušas pazemināt risku latiņu. Piemēram, ja tagad liegts apbūvēt vietas, kuru applūšanas risks ir desmit procentu jeb vidēji - reizi desmit gados, tad piedāvājums ir to mainīt uz reizi piecos vai pat divos gados.

“Mēs šobrīd vērtējam, kā noteikt to stingri ierobežoto zonu varbūt nedaudz mazāku - tā kā sadalīt pēc tādām riska zonām. Un tad, ja tur arī ir tā plašākā teritorija, bet pēc visiem aprēķiniem tā varbūt nav tik riskanta, tad pašvaldībām būtu tiesības tur kaut ko darīt. Bet nosakot varbūt īpašus izmantošanas nosacījumus - tādā ziņā, ka, ja tā tiek izmantota, tad šis plūdu risks tiek ņemts vērā,” topošo pozīciju skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks vides jautājumos Andris Ķēniņš.

Prognozes rāda, ka tuvāko piecdesmit gadu laikā Eiropā kopumā plūdu gadījumu skaits palielināsies septiņpadsmit reižu, un arī to nodarītie zaudējumi var pat divkāršoties.