Višņakovs: Lai atrisinātu slimnīcā radušos konfliktsituāciju, ir nepieciešams uzlabot savstarpējo komunikāciju

Tuvāko nedēļu laikā plānots organizēt konstruktīvu un godīgu diskusiju gan ar tiem, kuri ir par operāciju bloka saglabāšanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC), gan arī ar tiem, kam nav pretenziju pārcelties uz stacionāra "Gaiļezers" operāciju bloku, pēc tikšanās ar Saeimas deputātiem sacīja RAKUS valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aleksejs Višņakovs.

Slimnīcu apmeklēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas pārstāvji, lai uzklausītu slimnīcas valdes, padomes un ārstu viedokļus un redzējumu turpmākai onkoloģisko pacientu ārstēšanas un aprūpes procesu uzlabošanai un pilnveidošanai, kā arī infrastruktūras projektu attīstības scenārijiem. Tika pārrunāts arī aktuālais algu paaugstinājuma jautājums, kas kritiski nepieciešams speciālistu noturēšanai darbam medicīnas nozarē un slimnīcā.

Višņakovs norādīja, ka pamatā, lai atrisinātu slimnīcā radušos konfliktsituāciju, ir nepieciešams uzlabot savstarpējo komunikāciju un pilnveidot procesu organizāciju. Tuvāko nedēļu laikā ir plānots izveidot otrā līmeņa darba grupu, kurā tiks organizēta konstruktīva un godīga diskusija ar abu pušu pārstāvjiem. Diskusijā piedalīties ir aicināti visu LOC klīniku un nodaļu kolēģi - gan ārsti, gan māsas.

Viņš uzsvēra, ka pats būtiskākais šajā situācijā ir spēt rast kompromisu, ņemot vērā abu pušu argumentus un faktus, kas ir pierādāmi un izmērāmi. Tādēļ Višņakovs aicina visus iesaistītos nedaudz atkāpties no savām principiālajām pozīcijām, lai objektīvi un konstruktīvi ieklausītos arī otras puses paustajā viedoklī un argumentos.

Tikmēr RAKUS valdes loceklis un ķirurģijas galvenais speciālists, profesors Haralds Plaudis deputātiem prezentēja slimnīcas 2023.-2028.gada attīstības stratēģiju, kas paredz pieejamus, kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcas pacientiem. Viņš informēja, ka slimnīcā izvirzītas trīs pamatvērtības, primāri orientējoties uz pacientcentrētu un integrētu veselības aprūpi, vērtībās balstītu veselības aprūpes pieeju un multidisciplināru pieeju, īpaši onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē.

Tāpat ir plānota ir invazīvās un terapeitiskās radioloģijas, minimāli invazīvās ķirurģijas, neatliekamās medicīnas, ambulatorās jomas un dienas stacionāra pakalpojumu attīstība, ieviešot gan jaunas un inovatīvas manipulācijas, gan paplašinot pakalpojuma klāstu, kā arī nodrošināsim nepārtrauktu gatavību dažādu bīstamu infekciju gadījumā. Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir optimizēt dažādus procesus un algoritmus, lai ikviens darbinieks varētu pilnvērtīgi strādāt pēc noteiktiem un iepriekš definētiem kritērijiem.

Savukārt RAKUS Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, profesore Sandra Lejniece pastāstīja par sākto virzību uz Nacionālā vēža centra izveidi un akreditāciju, par līdz šim paveiktajiem darbiem, piemēram, pacientu ceļu veidošanu dažādām vēža lokalizācijām, kā arī par lielākajiem izaicinājumiem, kas jau identificēti un prasīs risinājumus - ne tikai RAKUS ekspertu, klīniku un nodaļu vadītāju, vadošo ārstu iesaisti, bet arī politiskus lēmumus un finansiālu atbalstu.

Pēc Lejnieces paustā, Eiropas komisijas uzstādītais mērķis paredz, ka līdz 2025.gadam ir nepieciešams izveidot vienotu Eiropas Savienības (ES) valstu Vēža centru tīklu. Savukārt līdz 2030.gadam ES mērķis ir nodrošināt 90% onkoloģisko pacientu pieeju šiem Vēža centriem, neatkarīgi no tā, kurā ES valstī pacients dzīvo.

Viņa atzina, ka šobrīd Latvija ir viena no divām ES valstīm, kurā šāda centra vēl nav, bet tas top. Vēža centram ir jāatbilst visiem kvalitātes, diagnostikas, kā arī ārstēšanas un aprūpes standartiem. Izveidojot vienotu centru sistēmu, pacientiem viennozīmīgi tiks uzlabotas ārstēšanas iespējas un palielināta dzīvildze.

Vēža centra akreditācijas procesā ļoti svarīgs ir arī pacientu viedoklis un redzējums, tāpēc organizētajās diskusijās aktīvi piedalās arī onkoloģisko pacientu atbalsta organizācijas "Onkoalianse" pārstāvji. Svarīgi ir onkoloģiskajam pacientam nodrošināt ne vien pilnvērtīgu ārstēšanu un aprūpi, bet sniegt nepieciešamo atbalstu arī turpmākā mūža garumā, sacīja Lejniece.

Pagājušajā gadā RAKUS stacionāros ārstējās 54 490 pacienti, bet dienas stacionāros - vairāk nekā 25 058 pacienti. Slimnīcā ārstējas aptuveni 75% no visiem onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā, bet no kopējā RAKUS pacientu skaita onkoloģisko pacientu īpatsvars ir tuvu 30%.

Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", šī gada 2.janvārī RAKUS valdes pieņemtais lēmums par LOC reorganizāciju, kas paredz strukturālas izmaiņas Onkoķirurģijas klīnikā, "piešķīlis uguni" samilzušajam strīdam starp ārstiem un slimnīcas valdi.

"Mēs nesaprotam, kāpēc ir jāizjauc tas, kas faktiski funkcionē vislabāk? Mēs gaidām reakciju ne tikai no slimnīcas valdes, bet arī daudz vairāk. Mēs gaidām kādu reakciju no ministrijas un no Ministru kabineta. Es uzskatu, ka šī problēma nav vairs tikai slimnīcas problēma," raidījumam sacīja LOC Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.

LOC ārsti ir neapmierināti par algām, vadības attieksmi pret viņiem, nākotnes attīstības plāniem un citiem jautājumiem, taču konkrēto vēstuli izplatīt pamudinājis tieši šīs nedēļas valdes lēmums, kas paredz, ka Galvas un kakla ķirurģijas nodaļa, kuras divi speciālisti gada nogalē izlēma darbu pamest, būs ārstniecības direktora pakļautībā, nevis Onkoķirurģijas klīnikā, ko vada dakteris Sīviņš, kā līdz šim.