Daugavā lejpus Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveidojies vairākus kilometrus garš vižņu un ledus sastrēgums, kas, sākoties ledus iešanai, var radīt ūdens līmeņa celšanos, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Irēna Nikoluškina.
Viņa norādīja, ka pagaidām sablīvējums būtiski ūdens līmeni neietekmē, bet, līdz ko sāksies ledus iešana, tā varētu būt pirmā problēma ūdenim rāmi aizplūst.
Pēc Nikoluškinas teiktā, Kurzemes upēs pašlaik situācija ir labāka nekā pagājušajā ziemā - ledus ir plānāks, un vietām upēs ir neaizsaluši posmi, turklāt atkušņi janvārī nokausējuši lielu sniega daļu, kā dēļ ūdens līmenis Ventā paaugstinājies pat par 2,8 metriem un nu, iestājoties salam, atkal pazeminās.
"Tas nozīmē, ka daļa ūdeņu jau ir aizplūduši, un tas mazina iespēju, ka pavasarī Kurzemē būs tik lieli pali kā pērn," klāstīja Nikoluškina.
Arī Zemgales upēs atkušņu dēļ sniega kārta ir pakususi, taču Lielupē pie Jelgavas ledus ir pat 40 centimetru biezs, turklāt šoziem tas ir slāņains. Ledus kārtas mijas ar ūdeni un sasalušu sniega putru, un nav skaidri zināms, kā tas ietekmēs vižņu un ledus sastrēgumu veidošanos.
Daugavas baseinā situācija pagaidām ir visbīstamākā. Joprojām ir daudz sniega, un ledus biezums Daugavas augštecē sasniedz pusmetru.
Speciāliste arī norādīja, ka pērn milzu paliem bija neparasti labvēlīgi - ne tikai biezā sniega un ledus sega, bet arī straujais un lietainais pavasaris. Viss kusa ārkārtīgi strauji, un lietus deva papildu ūdens devu. Rīgā 60 centimetru bieza sniega kārta nokusa desmit dienās.