Rinkēvičs: Krievija ļaunprātīgi izmanto ANO saviem mērķiem

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Krievija ļaunprātīgi izmanto ANO kā platformu saviem mērķiem un ar veto tiesībām ANO Drošības padomē diskreditē organizācijas darbu, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Pēc viņa paustā, Latvijas vērtējumā paredzamā nākotnē ANO sistēmai nav ticamas un vēlamas alternatīvas, tāpēc ir nepieciešama noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana caur jēgpilniem reformu risinājumiem, īpaši ANO Drošības padomes reformām.

Latvijas ārlietu ministra ieskatā, ANI Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm ir jārīkojas izlēmīgi genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu situācijās, kurās nav pieņemama veto piemērošana. Tāpat Latvija iestājamas par pragmatiskiem risinājumiem ANO Drošības padomes darba metožu uzlabošanai, kas iekļauj ANO Drošības padomes darba caurspīdīgumu, efektivitāti, lēmumu pieņemšanas skaidrošanu.

"Saprotot, ka pašreizējā situācijā nav iespējams atņemt veto tiesības ANO Drošības padomes pastāvīgajai dalībvalstij, kā prioritāru Latvija redz iniciatīvu izstrādāšanu, kas ierobežotu veto izmantošanu genocīda, kara un agresijas noziegumu gadījumā," pauda Rinkēvičs.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka Latvija turpinās strādāt pie ANO reformu jautājumiem līdzīgi domājošo valstu grupā "Par atbildību, saskaņotību un atklātību" un aktīvi paudīs nostāju ANO Drošības padomes reformas starpvaldību sarunu formātā.

Tāpat Latvija iestāsies par to, lai visiem reģioniem ir iespēja būt taisnīgi pārstāvētiem ANO Drošības padomē, tai skaitā nepieciešams paredzēt papildu pārstāvību Austrumeiropas, Āfrikas, Latīņamerikas reģioniem un mazo salu valstīm.

Rinkēvičs vērsa uzmanību uz to, ka Latvija bija starp valstīm, kas virzīja iniciatīvu organizēt ANO Ģenerālās asamblejas debates katru reizi, kad ANO Drošības padomē kāda no pastāvīgajām dalībvalstīm izmanto savas veto tiesības.

Ikgadējā ziņojumā ministrs akcentēja, ka tuvāko gadu laikā valdības kopējais uzdevums būs nodrošināt Latvijas sekmīgu kandidēšanu ANO Drošības padomes 2025.gada vēlēšanās dalībai uz 2026. - 2027.gada termiņu. Viņa ieskatā, kandidēšana ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vēlēšanās apliecina Latvijas interesi darbos atbalstīt un stiprināt starptautisko tiesību sistēmu, kas Latvijai kā mazai valstij ir eksistenciāli svarīgi.

"Tas ir vēstījums Latvijas stratēģiskajiem partneriem un visiem līdzīgi domājošajiem par mūsu gatavību aizstāvēt demokrātiskās vērtības un intereses laikā, kad noteikumos balstīta starptautisko tiesību kārtība tiek pastāvīgi izaicināta," pauda Rinkēvičs.

Pēc viņa paustā, Latvija ar savu dalību ANO Drošības padomē iegūs iespēju globālajā arēnā pastiprināt demokrātiskās pasaules viedokli un pozīcijas. Tāpat Latvija piedalīsies lēmumu pieņemšanā globālās drošības jautājumos, tādējādi tieši stiprinot arī Latvijas suverenitāti un reģiona drošību.

Ministrs norādīja, ka, lai veicinātu starptautisko redzamību un nodrošinātu ievēlēšanai vajadzīgo vismaz 129 ANO dalībvalstu atbalstu Latvijas kandidatūrai, ir nepieciešams uzrunāt valstis Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un Karību reģionos. Rinkēviča ieskatā, kandidēšanas kampaņa kalpo kā vērtīgs instruments uzmanības vēršanai un skaidrošanai par Krievijas agresiju un tās veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Ikgadējā ziņojumā uzsvērts, ka oficiāli Latvijas kampaņa ANO Drošības padomes vēlēšanām tiks uzsākta 2023.gada otrajā pusē. Ir izstrādāti Latvijas kampaņas tematiskie virzieni, kuros Latvijai ir starptautiska atpazīstamība.

Līdzās starptautiskajām tiesībām, demokrātijai un noturībai, Latvija starptautiskajās organizācijās regulāri izceļ dezinformācijas un medijpratības, sieviešu un meiteņu tiesību un iespēju veicināšanas, digitālo risinājumu un ilgtspējīgas attīstības tēmas. Nozīmīgu ieguldījumu tematisko virzienu izstrādē sniedza Latvijas nevalstiskais sektors, klāstīja ārlietu ministrs.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais