25.janvārī Ārlietu ministrijā, atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 90.gadadienu jeb Diplomātu dienu, notiks publiskā lekcija - diskusija „Latvijas de iure atzīšana. Skatupunkti.”
Pasākumu atklās ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un ar īsu uzrunu uzstāsies Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē (Chantal Poiret). Pasākumā ar priekšlasījumiem piedalīsies vēsturnieki Dr.hist. Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin), Francija, un Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Latvija. Diskusiju vadīs Latvijas vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe.
26.janvāra rītā Meža kapos par godu Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas 90.gadadienai ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī citi Ārlietu ministrijas diplomāti un darbinieki, svinīgā ceremonijā noliks ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica un Jāņa Čakstes kapa, kā arī pie aizsaulē aizgājušo atjaunotās Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieku - Imanta Daudiša, Pētera Vasariņa, Daces Krievānes, Jāņa Lovnika un Maijas Āboliņas - atdusas vietām.
Savukārt 26.janvārī Ārlietu ministrijā tiks atklāta izstāde „Latvijas starptautiskajai atzīšanai 90 gadi”. Izstādes atklāšanā piedalīsies Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjerministrs Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
1921. gada 26. janvārī ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica, Latvijas diplomātu un visu ārlietu dienesta darbinieku paveiktais sasniedza mērķi – Latvijas Republika ieguva starptautiski atzītas valsts statusu. Vienlaicīgi tika sasniegts arī otrs ārpolitiskais mērķis – Latvija tika ievesta Eiropas un pasaules valstu saimē. Tam bija izšķiroša nozīme valsts turpmākajā liktenī, jo nebrīves gados Latvija saglabāja valstiskumu de iure izpratnē.
Pēc 1940. gada, kad Latvija zaudēja neatkarību, Latvijas diplomātiskais un konsulārais dienests turpināja brīvajā pasaulē pārstāvēt valsti de iure. Tas nodrošināja sekmīgu Ārlietu ministrijas darbības izvēršanu pēc neatkarības pilnīgas atjaunošanas 1991. gadā un Latvijas straujo atgriešanos starptautiskajā apritē.