Cik daudz Latvijas iedzīvotāju šoziem gatavi meklēt otru darbu?

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Augot pārtikas cenām un komunālo maksājumu tarifiem, teju puse Latvijas sabiedrības šajā ziemā meklēs iespējas papildu ienākumu gūšanai, un visbiežāk iedzīvotāji šo mērķi cer sasniegt, meklējot otro darbavietu, secināts bankas Citadele veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.

Dzīves dārdzības kompensēšanai papildus darba slodzi meklēs aptuveni 45 % Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk, proti, 16 % gadījumu cilvēki kā risinājumu ienākumu līmeņa celšanai izvēlēsies meklēt otru darbavietu - šī opcija vispopulārākā ir jaunu vīriešu vidū (vecumā no 18 līdz 29 gadiem).

Aptaujas dati liecina, ka 12 % naudu pelnīs dažādos gadījuma, tostarp ārštata darbos. Tikmēr 9 % plāno uzņemties jaunus darba pienākumus vai lielāku slodzi esošajā darbavietā, savukārt vēl 8 % norāda, ka strādās brīvdienās, tādējādi pretendējot uz lielāka atalgojuma saņemšanu.

Aptuveni 8 % respondentu centīsies nopelnīt ar pārdošanu - 4 % tirgos paštaisītu produkciju, savukārt otra puse pārdos savu īpašumu, piemēram, auto, mājokli vai drēbes.

Respondentu vidū 4 % ir uzņēmēji, kuri pauduši cerību piesaistīt jaunas peļņas iespējas savam uzņēmumam. Šādi visbiežāk domā iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadu vecumam.

“Meklējot papildu ienākumu avotus, noteikti nepieciešams padomāt par savu fizisko un mentālo veselību. Ja ir iespējams, ieteicams sākt ar esošo tēriņu pārskatīšanu un samazināšanu, lai kompensētu pieaugošo izmaksu kāpumu plānveidīgi un veidotu mērķtiecīgus uzkrājumus. Novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā daļai iedzīvotāju bija sanācis iekrāt, kas lieti noderēja negaidīti lielo rēķinu apmaksai. Paredzam, ka arī turpmāk arvien vairāk iedzīvotāju pievērsīsies uzkrājumu veidošanai, turklāt pozitīvās depozītu likmes nodrošinās, ka krājēju naudas vērtība varēs labāk turēties pretī inflācijai. Krājēji lielākoties nezina, ka uzkrājumu veidošanu labvēlīgi ietekmē arī iespēja atgūt 20 % nodokļu no gadā iemaksātās summas, ko paredz gan trešā pensijas līmeņa iemaksas, gan iemaksas uzkrājošajā dzīvībās apdrošināšanā,” komentē Anna Fišere-Kaļķe, bankas Citadele grupas uzņēmuma “CBL Life” valdes priekšsēdētāja.

Aptaujas dati rāda, ka nedaudz vairāk kā puse jeb 54 % gaidāmajā ziemā papildu ienākumus nemeklēs. Visbiežāk šis lēmums attiecināms uz iedzīvotājiem, kuri jau pārkāpuši 60 gadu slieksni un līdz ar to ir pensionāri vai pirmspensijas vecumā.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.