LVM Zviedrijā mācās apkarot Krokaino rozi

© Kaspars Krafts/f64

Dienvidkurzemes reģionā Ziemupē un Papē AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotās teritorijās LVM līdz 2027.gada nogalei atbrīvos atklātās piejūras kāpas no invazīvās Krokainās rozes, liecina LVM publicētā informācija.

Kā norāda LVM Krokainās roze pārveido dabisko augāju un mazina bioloģisko daudzveidību, apdraudot vietējās tipiskās un īpaši aizsargājamās sugas.

Krokainās rozes ierobežošanas darbi vēl ir plānošanas procesā, bet LVM uzsver, ka tiks izvēlētas sociāli pieņemamas un izmaksās aptveramas, dabai draudzīgas metodes.

Uzņēmumā informē, ka abās vietās darbi plānoti 10 hektāru kopplatībā un darbos plānots pielietot inovatīvus un dabai draudzīgus risinājumus.

Vienlaikus, LVM norāda, ka lai iepazītos ar teorētisko pamatojumu un praktisko pieredzi Krokainās rozes ierobežošanā, LVM darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedrijas dienvidu piekrasti, kur vairāk nekā 15 gadus testē piemērotākās metodes, lai atbrīvotu piejūras kāpas no Krokainās rozes.

Kā skaidro LVM, Pape un Ziemupe projektam izraudzītas, jo roze šajās teritorijās ir reģistrēta, un Ziemupē tā nomāc Latvijā ārkārtīgu retas, dabiskas un vizuāli eksotiskas augu sugas, piemēram, Jūrmalas zilpodzes audzes, kas Latvijā konstatēta tikai divās vietās.

Vienlaikus vides projektu vadītāja Ieva Rove norāda, ka projekts un tajā veiktie darbi būs iespēja plašāk iepazīstināt sabiedrību ar smiltāju pasauli, par kuru šobrīd informācijas trūkst vai tā mēdz būt pretrunīga.

LVM skaidro, ka pagājušā gadsimta pirmajā pusē Krokainā roze daudzviet Eiropā un Latvijā tika ievests kā krāšņumaugs un atsevišķās vietās piejūrā mērķtiecīgi stādīta gan apmeklētāju plūsmas regulēšanai un skaistumam, gan kāpu nostiprināšanai, bet citviet tā kāpās ieaugusi kā dārzbēglis. Toties Zviedrijā roze tikusi stādīta, lai atklātajās kāpās varētu labāk slēpties karavīri.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.