Aptauja: atkal pieaug iedzīvotāju satraukums par Krievijas karu Ukrainā

Latvijā iedzīvotāju vidū uztraukums par Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā atkal pieaug, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos.

Augusta sākumā veiktajā aptaujā kopumā 76,1 % respondentu savu uztraukumu vērtēja kā augstu vai ļoti augstu (10 baļļu skalā to vērtē no 7 līdz 10), kamēr septembra beigās šis rādītājs ir 83 %, kas ir gandrīz tikpat daudz kā maijā, kad savu uztraukumu kā augstu vai ļoti augstu vērtēja 84,6 %.

Vidējs satraukuma līmenis ir 9,5 % iedzīvotāju (10 baļļu skalā to vērtē ar 5 vai 6), bet 7,5 % respondentu ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (10 baļļu skalā to vērtā no 1 līdz 4). Tikmēr maija sākumā vidējs satraukuma līmenis bija 7,8 % iedzīvotāju, bet 7,5 % respondentu bija zems vai ļoti zems satraukuma līmenis. Augusta pirmajā pusē vidējs satraukuma līmenis bija 14 % iedzīvotāju, bet 9,9 % respondentu tas bija zems vai ļoti zems. Tikmēr maija sākumā vidējs satraukuma līmenis bija 7,8 % iedzīvotāju, bet 7,5 % respondentu bija zems vai ļoti zems satraukuma līmenis.

Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, atklājas, ka Krievijas izvērstā kara dēļ nedaudz augstāku satraukuma līmeni izjūt sievietes - viņu vidū augsts vai ļoti augsts satraukums ir 86 %, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 80 %.

Līdzīga aina bija arī pavasarī - maija sakumā augstu vai ļoti augstu satraukumu izjuta 88 % sieviešu un 79 % vīriešu. Vidēju satraukumu šobrīd izjūt 9 % sieviešu un 11 % vīriešu, bet zems vai ļoti zems satraukums saistībā ar notikumiem Ukrainā ir 5 % sieviešu un 10 % vīriešu. Turpretī maija sākumā vidēju satraukumu izjuta 6 % sieviešu un 10 % vīriešu, bet zems vai ļoti zems satraukums bija 5 % sieviešu un 11 % vīriešu.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas augstāks satraukuma līmenis saistībā ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā ir latviešiem - to vidū augstu vai ļoti augstu satraukumu izjūt 84 % respondentu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 75 %. Tikmēr vidēju satraukumu izjūt 9 % latviešu un 16 % krievvalodīgo, bet zems vai ļoti zems satraukums ir 7 % latviešu un 9 % krievvalodīgo. Maijā augstu vai ļoti augstu satraukumu izjuta 88 % latviešu un 72 % krievvalodīgo, vidēju satraukumu izjuta 8 % latviešu un 10 % krievvalodīgo, bet zems vai ļoti zems satraukums bija 5 % latviešu un 19 % krievvalodīgo.

Analizējot datus pēc respondentu vecuma, secināms, ka salīdzinoši zemāks satraukuma līmenis ir gados jaunākiem cilvēkiem - vecumā no 18 līdz 24 gadiem augsts vai ļoti augsts satraukums par notikumiem Ukrainā ir 70 %, kamēr visaugstākais rādītājs ir vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem - 87%. Citās vecuma grupās šis rādītājs ir no 80% līdz 84%.

Pēc izglītības līmeņa redzams, ka augstāks satraukuma līmenis saistībā ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā ir cilvēkiem ar iegūtu augstāko izglītību - viņu vidū augstu vai ļoti augstu satraukumu izjūt 87 % respondentu, bet iedzīvotājiem ar vidējo izglītību šis rādītājs ir 76 %. Tikmēr vidēju satraukumu izjūt 8 % respondentu ar augstāko izglītību un 13 % vidējo izglītību ieguvušo, bet zems vai ļoti zems satraukuma līmenis ir 5 % ar augstāko izglītību un 11 % ar vidējo izglītību.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laikā no 27. līdz 28. septembrim aptaujājot 1634 respondentus.