Portāls: Kājāmgājēji uz Krievijas-Latvijas robežas savu kārtu šķērsot robežu zem klajas debess gaidot vairākas dienas
Kājāmgājēji uz Krievijas un Latvijas robežas savu kārtu šķērsot robežu zem klajas debess gaida vairākas dienas, vēsta portāls "Delfi.lv".
Krievijas un Eiropas Savienības pilsoņiem robežu izdodas šķērsot salīdzinoši ātri un atsevišķā rindā, bet ukraiņus, kuri brauc prom no Krievijai pievienotajām teritorijām, Krievijas robežsargi izlaiž burtiski vien dažus dienā - rindā uz izkļūšanu no valsts gaida simtiem cilvēku.
Portāls "rus.delfi.lv" aprunājies ar dažiem bēgļiem un brīvprātīgajiem, kuri viņiem palīdz.
Ar autobusu cilvēki nokļūst līdz robežai un tur tiek izlaisti, bet cits autobuss jau viņus gaida otrā pusē. Taču līdz šim autobusam vēl jānodzīvo: jāpavada vairākas dienas rindā zem klajas debess, nakšņojot tieši uz ielas. Cilvēki guļ uz kartona, apmalēm, vaskadrānas, turklāt daudzi pat nav paņēmuši līdzi termosu.
Organizācijas "Rubikus" brīvprātīgie, kuri palīdz ukraiņiem izbraukt no Krievijas uz Eiropu, stāsta, ka, gaidot rindā, jau miruši divi cilvēki, no kuriem vienā gadījumā 80 gadus veca sieviete mirusi Krievijas-Latvijas robežpunktā "Ubiļinka"- "Grebņeva".
Valsts robežsardzē aģentūrai LETA skaidroja, ka robežsardze nesaņem informāciju no Krievijas robežsargiem par situāciju ar robežšķērsotāju rindām Krievijas pusē. Informāciju par notiekošo robežkontroles punktu tuvumā Valsts robežsardze iegūst vienīgi no valsts robežu šķērsojošām personām, turklāt arī iepriekš Valsts robežsardzes priekšnieks ir publiski vērsis uzmanību, ka Krievijas pusē personām nākas gaidīt uz robežpārbaudi vairāk nekā diennakti.
Latvijas pusē uz ārējās robežas situācija ir stabila un kontrolēta.
Jau ziņots, ka kopš 19.septembra, kad spēkā stājušies ar valdības lēmumu noteiktie ierobežojumi nebūtiskai ceļošanai, Krievijas valstspiederīgo plūsma uz Latviju ir samazinājusies par 22% un situācija uz ārējās robežas joprojām ir stabila un kontrolēta, šorīt aģentūru LETA informēja Valsts robežsardze.
Iepriekšējā diennaktī ārējo robežu šķērsojuši 258 Krievijas valsts piederīgie, kas ir vidēji piecas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs: Igaunijā tie ir 1245 Krievijas pilsoņi, bet Lietuvā - 1336.
Kopumā kopš 19.septembra Krievijas-Latvijas un Baltkrievijas-Latvijas robežu ir šķērsojuši 4230 Krievijas valstspiederīgie - tikai tie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām, uzsver robežsardze.
Tikai 15% no tiem ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata, vēl 40% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji, starp tiem Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, studenti, nodarbinātie, personas, kuru ieceļoša saistīta ar darba vajadzībās vai arī kādiem humāniem apsvērumiem.
Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Tāpat Valsts robežsardze veic pastiprinātu ārzemnieku imigrācijas kontroli visā personu uzturēšanās laikā Latvijā un stingri uzrauga, lai Latvijā ieceļojušie ārzemnieki ievērotu uzturēšanās nosacījumus un rūpīgi kontrolē, lai netiktu pārkāpti vīzās noteiktie uzturēšanās termiņi un ārzemnieki noteiktajos termiņos izceļotu no Latvijas.
Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta diviem Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19.septembra 149 Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta gan balstoties uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.
Uz "zaļās" robežas ar Krieviju nav konstatēti gadījumi, kad personas mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā.
Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ no 28.septembra uz trīs mēnešiem ir ieviesta ārkārtējā situācija Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.
19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos.