Mūžībā devies bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Modris Lujāns

© Pixabay.com

Mūžībā devies Latvijas politiķis, bijušais Saeimas deputāts un bijušais Rīgas domes deputāts Modris Lujāns, vēsta ieraksts timenote.info

"TImenote" vēsta, ka 1988. gada 14. jūnijā notika mītiņš, kurā Lujāns ieradās ar plakātu, uz kura bija uzraksts "Lāsts tautu slepkavām" un J. Staļina, V. Molotova un J. fon Ribentropa attēli, kā arī uzraksts "Nē kangariem" un LKP vadītāju attēli. Lujāns plakātu turēja aptuveni desmit minūtes un tad to noslēpa. Mēnesi vēlāk prokuratūra uzsāka krimināllietu pret Lujānu par "sevišķi bezkaunīgu huligānismu", kā arī "apzināti nepatiesu izdomājumu izplatīšanu par partijas un valsts vadītājiem". Sakarā ar šiem notikumiem Lujāns tiek saukts par pēdējo padomju disidentu.

1994. gada pašvaldību vēlēšanās Modris Lujāns tika ievēlēts Rīgas domē.

Gadu vēlāk viņš piedalījās 6. Saeimas vēlēšanās un tika ievēlēts no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta.

1996. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās Lujāns kopā ar Aleksandru Bartaševiču virzīja ieslodzītā Alfrēda Rubika kandidatūru. LSP un Līdztiesības frakcijai Saeimā ne vienmēr bija nepieciešamais biedru skaits — 5 — tādēļ aptuveni gadu Lujāns bija ārpus frakcijām.

1997. gadā viņš izstājās no LSP un pievienojās Tautas saskaņas partijai. Darbojies Juridiskajā komisijā, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijā.

1998. gadā Lujāns tika ievēlēts 7. Saeimā no TSP saraksta. Viņš bija Saimnieciskās komisijas sekretārs, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sekretārs.

2002. gadā viņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no PCTVL saraksta, taču nav ievēlēts. Neilgi pirms 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanām Lujāns pameta TSP un pievienojās Konservatīvajai partijai. Viņš netika ievēlēts.

2005. gadā piedalījās pašvaldību vēlēšanās, tika ievēlēts Rīgas domē no saraksta "Dzimtene". 2006. gadā piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās, taču nav ievēlēts.

Pēc tam, kad KP 2008. gadā tika likvidēta, Lujāns pievienojās LPP/LC partijai un frakcijai. 2009. gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās, taču nav ievēlēts. Pēc LPP/LC pašlikvidācijas 2011. gadā kandidējis 2013. gada Rīgas domes vēlēšanās no Vislatvijas Sociāldemokrātu kustības "Par neatkarīgu Latviju!", Latvijas kustības "SOLIDARITĀTE" saraksta, taču saraksts nepārvarēja procentu barjeru.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais