ĀM: Vīzas izsniegtas 247 Krievijas neatkarīgo mediju darbiniekiem un 206 viņu ģimenes locekļiem

Tāpat no 25.februāra līdz 26.jūlijam pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem izsniegtas vēl 654 vīzas humanitāro apstākļu dēļ radinieka slimības vai bēru gadījumā un kā vīzas Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) pilsoņu ģimenes locekļiem, norādīja Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to kopā minētajā periodā Latvijas pārstāvniecībās Krievijas pilsoņiem izsniegtas 1107 vīzas.

Kā uzvēra ĀM parlamentārā sekretāre, ja no Latvijas drošības dienestiem par kādu vīzas piešķiršanas pieteikumu tiek saņemts negatīvs atzinums, tad vīzas piešķiršana viennozīmīgi tiek atteikta.

Kalniņa-Lukaševica arī skaidroja, ka vīzas tika piešķirtas vai nu starptautisko mediju pārstāvjiem, piemēram, BBC, "Deutche Welle" un "Radio Free Europe/Radio Liberty", vai arī Krievijas neatkarīgo mediju, piemēram, "Meduza" un "Novaja Gazeta" žurnālistiem.

Tāpat ir bijuši gadījumi, kad vīzu piešķiršana tiek atteikta, atzīmēja ĀM pārstāve. No Kalniņas-Lukaševicas paustā secināms, ka ĀM un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzskata, ka arī vīzu izsniegšanā ir svarīgi ievērot stingru politiku, tās izsniedzot reti un tikai pamatotos gadījumos, nepieļaujot nekontrolētas cilvēku plūsmas no Krievijas atjaunošanos.

Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA skaidroja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija ir izvērsusi karadarbību Ukrainā un turpina īstenot aizvien agresīvāku ārpolitiku pret Rietumvalstīm, VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī citiem dienestiem veic pastiprinātu Latvijā no Krievijas un tās tuvākās sabiedrotās Baltkrievijas ieceļojošo ārvalstnieku kontroli, kā arī īsteno citus pasākumus identificēto risku mazināšanai Latvijas nacionālajai drošībai.

VDD vērtējumā patlaban ar riskiem ir saistāma jebkuras personas ieceļošana no minētajām valstīm, neatkarīgi no tās profesionālās piederības. VDD prognozē, ka Krievijas neatkarīgo mediju Latvijā sāktā darbība, kas ir vērsta pret prezidenta Vladimira Putina režīmu, Krievijas varas iestādēm liks pievērst pastiprinātu uzmanību arī mūsu valstij, kā ietekmē varētu paaugstināsies Krievijas pret Latviju vērsto izlūkošanas un informatīvās ietekmes aktivitāšu intensitāte.

Ņemot vērā minēto, Krievijas mediju darbības sākšana Latvijā, pirmkārt, ir saistāma ar izlūkošanas riskiem. Ņemot vērā, ka šie mediju uzņēmumi un žurnālisti ilgstoši ir strādājuši agresorvalstī, nav izslēdzamas atsevišķu Latvijā darbību sākušo mediju vai to pārstāvju saites ar Krievijas specdienestiem.

Tāpat iespējama pastiprināta Krievijas specdienestu interese par emigrējušo mediju darbībām Latvijā. Otrkārt, Krievijas mediju pārstāvju ieceļošana Latvijā ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai. Krievija gadiem ilgi ir īstenojusi mērķtiecīgus un sistemātiskus pasākumus informatīvo telpas un mediju darbības ietekmēšanai atbilstoši savām interesēm, līdz ar to pastāv risks, ka atsevišķu mediju un žurnālistu veidotajā saturā varētu tikt iekļauti pret Rietumvalstīm, tajā skaitā Latviju, vērsti vēstījumi.

Par identificētajiem riskiem VDD ir informējis valsts augstākās amatpersonas un atbildīgās institūcijas. Ņemot vērā dienesta darbības specifiku un pamatotu slepenību, VDD nevarēja detalizētāk komentēt īstenotos pasākumus identificēto risku mazināšanai.

Komisijas sēdē deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka pareizāk būtu, ja minētos Krievijas žurnālistus uzņemtu citas Eiropas valstis, vaicājot, kāpēc viņi nebrauc uz Poliju, Ungāriju vai Zviedriju.

Plašāku informāciju par vīzu un pastāvīgo un termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu komisijas sēdē sniedza iekšlietu jomas pārstāvji. Šajā kontekstā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) uzsvēra nepieciešamību noteikt absolūtu aizliegumu Krievijas pilsoņu ieceļošanai ES.

Bažas par Krievijas un kādu tās pilsoņu negatīvo ietekmi uz Latvijas sabiedrību izteica arī deputāte Ieva Akuratere (K).