Latvijas peldvietās ūdenī atrastas pretsāpju zāļu un antibiotiku atliekvielas
Karstajā laikā, peldoties dīķos, upēs un ezeros, tikai retais aizdomājas, ka bez ūdenstilpēs mītošajām dzīvajām radībām ūdenī ir arī medikamentu atliekvielas, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Tās nonāk vidē gan no cilvēku organisma, gan no kanalizācijā noskalotajiem vai pat atkritumos izmestajiem neizlietoto zāļu iepakojumiem.
Veicot pētījumus Latvijas ezeros, upēs un citās atklātās ūdenstilpēs, ūdenī atklāti arī desmitiem medikamentu aktīvo vielu. Daudzām šīm vielām koncentrācija pārsniedz tā saukto vides risku. Tiek uzskatīts, ka šāds medikamentu daudzums nodara kaitējumu videi. Liela daļa ūdeņos atrasto medikamentu ir pretsāpju zāles un antibiotikas.
"Caur ūdens attīrīšanas iekārtām, kuras nav paredzētas aktīvo farmaceitisko vielu no ņemšanai no šiem notekūdeņiem, tie nonāk virszemes ūdeņos. Tāpat arī, nonākot atkritumu poligonos, tie lēnām sadalās un caur infiltrācijas ūdeņiem lēnām nonāk virszemes ūdeņos," pastāstīja Daugavpils Universitātes Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Putna-Nīmane.
Pētniece norāda, ka
dažas no medikamentu aktīvajām vielām degradējas, bet dažas vielas ir stabilas un mūsos caur ādu vai iedzerot var nonākt atkārtoti.
Dažām vielām, nokļūstot attīrīšanas iekārtās, to iedarbība pastiprinās. Nav viegli pateikt, cik daudzi no dabā nokļuvušajiem medikamentiem ir izgājuši caur cilvēka ķermeni un šādā veidā nonākuši kanalizācijā, bet cik lielu daļu cilvēki paši izmetuši kanalizācijā vai atkritumos.
Gan pētniece Putna-Nīmane, gan Latvijas farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute norāda uz sabiedrības izglītošanu, kā arī uz nesakārtoto regulējumu veco zāļu pieņemšanā.
"Tas, kas tagad pietrūkst, lai mūsu valstī būtu sistēma un lai pilnīgi visas šīs nederīgās zāles tiktu pareizi savāktas un pareizi utilizētas ir divas lietas - viena ir, protams, nauda, jo maksā visi procesi, un otra tikpat cieši saistīta ir racionāla zāļu lietošana," teica Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.
Farmaceitu biedrība norāda, ka
ne mazāk kā 30 procentos Latvijas aptieku, īpaši lauku reģionos, zāles ar beigušos derīguma termiņu tomēr nepieņem.
"Šis ir process, kad aptieka pati organizē un savāc, aptiekai, neviens par to nemaksā," uzsvēra Farmaceitu biedrības prezidente Ķikute.
Un nevienam nav arī pienākuma savākt un pareizi iznīcināt pacientu vecās, neizlietotās zāles. Veselības ministrija norāda, ka pie šī jautājuma savulaik strādājušas vairākas ministrijas, taču vienošanās par obligātu medikamentu pieņemšanu tā arī nav panākta. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir atkritumu apsaimniekošanas jautājumi, uzskata, ka iedzīvotājiem ir pieejamas iespējas nodot medikamentus.