Latvija trauksmes izziņošanai paļaujas uz masu medijiem un slikti strādājošām sirēnām
Trauksmes sistēmu tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, un ilgstoši atteiktais finansējums to modernizācijai tagad sāpīgi atmaksājas, vēsta TV3 Ziņas.
Sirēnu pārbaude ir standarta procedūra, ko ugunsdzēsēji veic divas reizes gadā, lai pārliecinātos, vai iekārtas darbojas - tām ir gan jāskan, gan jārotē. Savukārt radio un televīzijai jāpārtrauc raidījumi, lai cilvēkiem paziņotu, kas noticis un kā rīkoties tālāk.
21 sirēna izrādījās bojāta. Tas ir divreiz vairāk nekā pārbaudē vēl pirms pusgada. Arī piekļuve jumtiem vietām bija apgrūtināta, jo nebija, kas atslēdz durvis.
Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks par pārbaudes rezultātiem nav priecīgs, bet saka - tāds jau arī ir to mērķis - izķert problēmas.
”Labi, ka testējam, un labi, ka īleni “no maisa” izlien ārā. Iekšlietu ministrijai informācija par tehniskajām ķibelēm esot nodota. Jārīkojas, lai pēc iespējas ātrāk problēmas novērstu,” norāda VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Ivars Nakurts.
Arī ministrs, kurš pats nāk no ugunsdzēsēju vides, sirēnu stāvokli lieliski apzinās - sistēma jaunāka nekļūst.
”Ņemot vērā, ka sistēmai ir 20 gadi, tas nepārsteidz. Katru gadu kādas 10-15 sirēnas nenostrādā. Mēs jau pirms desmit gadiem veicām pirmo pieprasījumu par sistēmas uzlabošanu, atjaunošanu. Prasījām gadu no gada, bet tā nobīdās, jo ir svarīgākas prioritātes. Baidos, ka tā var notikt arī šogad, kaut gan Ukrainas kara fakts varētu mainīt prioritāšu secību,” pauda iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Savukārt par dzirdamību TV3 Ziņām skaidro - sirēnas nemaz nepārklāj visu valsts teritoriju. Turklāt skaņu aiznes vējš vai apslāpē pilsētas trokšņi, tāpēc nākotnē uz tām kā galveno sabiedrības apziņotāju cerības nemaz neliek.
Nākotne ir šūnu apraides tehnoloģija. Arī tai nauda lūgta gadiem, bet tās vajadzība dienaskārtībā “uzpeld” vien līdz ar apdraudējumu. Lietuva jau ir soli priekšā un to ieviesusi, Latvija vēl gaida Eiropas fonda līdzekļus.
Vienkāršoti runājot, šūnu apraide ļauj katram noteiktā teritorijā - visā valstī vai tikai kādā konkrētā reģionā - saņemt paziņojumu telefonā par karstumu, plūdiem vai ugunsgrēku. Un nav svarīgi, vai cilvēks dzīvo uz vietas vai ir ieradies ceļojot, - brīdinājums pienāk visiem. Turklāt, pretēji sirēnām, šādi var aizsniegt arī nedzirdīgu cilvēku.