Sabiedrība mentāli dzīvo kara apstākļos, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis.
Šonedēļ notikušajā tiešsaistes diskusijā "Vai vērtības spēj vienot sabiedrību? Meklējam atbildes Latvijas 20.gs. vēsturē un šodienā" viņš skaidroja, ka sabiedrība jau pašlaik mentāli atrodas karā - veikalos izpirktie griķi, sāls un soda liecina par cilvēku reakciju uz pagātnes notikumiem, taču pagātnes pieredze šajā gadījumā ir iracionāla un nepamatota.
Arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītājs, vēstures skolotājs Nils Mosejonoks pauda, ka sabiedrība pašlaik izdzīvo karu, jo, redzot notiekošo Ukrainā, ikviens notikumus "izlaiž caur sevi".
Zellis atzīmēja, ka kara apstākļos cilvēki nevar palikt neitrāli. Izeja no kara situācijas ir nepalikt neitrāliem, paust savu viedokli, par ko liecina arī tādi pagātnes notikumi kā atmodas laiks.
Mosejonoks pauda, ka ir svarīgi no jauniešiem neslēpt notiekošo Ukrainā un rādīt patiesību par karu, jo pagātne ir pierādījums, ka jaunieši karu uztver kā piedzīvojumu.
"Pirmā pasaules kara laikā vilcieni bija pilni ar jauniem un laimīgiem kareivjiem, kuri nezināja, kas ir karš. Tas, protams, beidzās, saskaroties realitātē ar karu," atgādināja Mosejonoks.
Karš ievieš bailes sabiedrībā, un pieaugušie, gribot pasargāt sevi un bērnus, izvairās runāt un lasīt par notiekošo, tādējādi padarot sevi par līdzvērtīgu agresoram, uzskata Mosejonoks. Viņaprāt, šādās reizēs ir jāmeklē balanss.
Runājot par Ukrainas bēgļu situāciju, Zellis sacīja, ka Latvijai par to ir jādomā ilgtermiņā, lai bēgļi pēc pāris mēnešiem nejustos kā apgrūtinājums.
Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone diskusijā piebilda, ka sabiedrībai, īpaši jauniešiem, ir svarīgi saprast, ka Ukrainas bēgļi ir piedzīvojuši psiholoģiski grūtus notikumus un viņu reakcijas var būt dažādas. "Svarīgi ir saprast šo cilvēku, apzināties, ka ikviens varēja būt viņa vietā," skaidroja Tomsone, paužot cerību iejūtību sabiedrībā.
Kā ziņots, 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.