Tirgotāji aicina iedzīvotājus nesteigties nodot taru, jo depozīta dzērienu pārdošanā nav
Kaut gan plaši tika izziņots, ka 1. februārī visā Latvijā sāks darboties dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, daudziem iedzīvotājiem nāksies vilties, atnākot pie tā saucamiem taromātiem vai mēģinot nododot pudeles veikalos.
Lielākā daļa tirgotāju, kā to paredz likums, ir uzstādījuši taras pieņemšanas aparātus un būs gatavi sākt pieņemt taru, bet ražotāji nesteidzas ar jauna iepakojuma ieviešanu, kas nozīmētu produkta sadārdzinājumu salīdzinājuma ar konkurentiem - kas pirmais sāks ražot dzērienus ar jaunu iepakojumu, tas zaudēs pircējus. Mazie izplatītāji ar dārgāku produktu var atļauties jauno iepakojumu, jo tā cena nepārsniedz 5 % no produkta cenas. Tā šobrīd zināms tikai par alus ražotāju “Malduguns”, kas piedāvās savus dzērienus pudelēs ar depozīta uzlīmi.
Tirgotājiem jaunās sistēmas ieviešana izskatās šādi: nepatīkama smaka tirdzniecības vietās, zaudējumi apkalpošanā, pārslogoti pārdevēji, neapmierināti pircēji.
Jāatgādina arī, ka tirgotājiem jau jāuztur taras pieņemšanas punkti un šīs izmaksas gulsies uz preču cenām, jo ražotāji tās kompensēs tikai daļēji (aptuveni 50 procentus). Aplēses rāda, ka depozīta sistēmas palaišana tukšgaitā prasīs 1% cenu kāpumu.
LTA uzskata, ka Latvijai vajadzēja iet Eiropas Savienības (ES) zaļajam kursam atbilstošu, mūsdienīgu, efektīvu un ilgtspējīgāku plastmasas un stikla pudeļu ieviešanas ceļu, kas paredz visa šāda iepakojuma savākšanu. Ja ES paredz līdz 2025.gadam savākt 77% iepakojuma, bet līdz 2029.gadam - 90%, tad šī brīža sistēma atrisina tikai 10 procentus.
Latvijas Tirgotāju asociācija pie depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā strādā kopš 1995. gada un 2002.gadā pēc LTA iniciatīvas tika izveidota attiecīga darba grupa. Pašreizējam operatora, nav iespēju paplašināties, tehnoloģijas ir novecojušas un neatbilst mūsdienīgām patērētāju un tirgotāju vēlmēm.
Depozīta sistēma Latvijā izskatās kā koruptīva shēma, kuru realizē globālās kompānijas bez sabiedrības uzraudzības, īstenojot savtīgas ekonomiskās intereses, ignorējot principu - piesārņotājs maksā, pārceļot savas izmaksas uz citu preču ražotājiem un palielinot atkritumu savākšanas izmaksas iedzīvotājiem. Atgādināsim, ka depozīta operatoru kontrolē 3 globālas kompānijas un tajā liegts piedalīties gan LTA (aptuveni 60 procentu tirgus), gan LPTA (aptuveni 30 procenti tirgus).
No problēmām, ar ko saskaras tirgotāji var minēt, ka nav risinājumu ēdināšanas uzņēmumiem, sporta klubiem un citiem dzērienu pārdošanas punktiem, nav atrisināts dizaina taras savākšanas jautājums. Būtiski nepietiekoša ir apmācība mazajiem tirgotājiem un informācijas aprite. Depozīta pieņemšanas sistēmas ieviešanu kavē taromātu iztrūkums, taromātu izvietošana veikalu iekšpusē, kas palielina riskus pārtikas apritē un samazina veikalu darbības efektivitāti. Savukārt, automatizētas uzskaites trūkums noved pie manuālas atskaišu sagatavošanas tirdzniecības vietās un norēķina ar tirgotājiem par pudeļu nodošanu 30-50 dienu laikā.
Sadarbības trūkums ar nozari novedis pie neefektīvas sistēmas izveides. Tā salīdzinot ar ASV, taromātu skaits ir trīs reizes lielāks, bet pieņemšanas vietu skaits - divas kā nepieciešams Latvijas iedzīvotāju skaitam. Salīdzīnājumām: Oregonas štatā ar 4.2 miljoniem iedzīvotāju ir 1900 taras pieņemšanas vietas, Latvijā, kur pēc CSP datiem 2021. gada sākumā dzīvoja 1,893 miljoni iedzīvotāju, uz 1. februāri ir 1350 taras pieņemšanas vietas un līdz 1. maijam plānots palielināt to skaitu 1500. Daudzviet Latvijā taromātu skaits pārsniedz nepieciešamo, piemēram, tirdzniecības centrā “Domina” ir vismaz trīs depozīta pieņemšanas vietas.
Rezumējot, tirgotāji aicina iedzīvotājus nesteigties pie taras nodošanas punktiem, lai nerastos vilšanas un savas dusmas par valdības neizdarību neizgāztu uz veikalu darbiniekiem.
