Saeima pieņem likumu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu [papildināts]

 
©f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Parlamentārietis klāstīja, ka saistībā ar kadastrālajām vērtībām ir svarīgi, lai šo likumu vēlāk nevar apstrīdēt Satversmes tiesā, tāpēc, viņaprāt, pareizi būtu likumā iekļaut neapstrīdamu regulējumu. Viņš piebilda, ka Tieslietu ministrijai (TM) nevajadzētu "gulēt" šīs lietas sakarā, un ar steigu jāsagatavo kadastrālo vērtību aprēķināšanas formula.

Pēc deputāta domām, zeme daudzdzīvokļu mājām ar dalīto īpašumu jāvērtē ar krietni zemāku kadastrālo vērtību, ņemot vērā, ka ir apgrūtinājums izmantot šo zemi. Viņš norādīja, ka prognozētās kadastrālās zemju vērtības liecina, ka TM ir iecerējusi tās palielināt pat par 35% atsevišķiem īpašumiem. Viņa vērtējumā tas ir absolūti neloģiski un nepareizi.

"Šo kļūdu būtu ar steigu jālabo un aprēķināšanas formulā jāparedz, ka zeme zem daudzdzīvokļu mājām ir apgrūtinājums, un ir jāpietuvina tirgus vērtībai, kas noteikti ir zemāka nekā kadastrālā vērtība," sacīja politiķis.

Dombravas kolēģis Aleksandrs Kiršteins (NA) piebilda, ka radusies situācija ir "tīrākās" padomju okupācijas sekas, jo tajā laikā lielo zemju īpašnieki tika arestēti, nogalināti un deportēti uz Sibīriju, un uz viņu zemes tika uzceltas ēkas, kur dzīvokļus piešķīra no Padomju savienības iebraukušajiem. Šobrīd tajos dzīvokļos dzīvo liela daļa viņu pēcteču, piebilda Kiršteins.

Likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Deputāts Māris Možvillo ("Neatkarīgie") rosināja paātrināt likuma ieviešanas termiņu līdz nākamā gada 1.jūlijam, tomēr vairākums parlamentāriešu šo ieceri noraidīja.

Možvillo skaidroja, ka likumam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk. "Šīs Saeimas laikā sastrādātās problēmas jānovērš tagad, nevis jāattālina uz nākamo Saeimu," pauda opozicionārs. Sapratni par Možvillo priekšlikumu pauda deputāts Viktors Valainis (ZZS), tomēr viņš uzsvēra, ka likumprojektam ir pavadošās lietas - dažādi Ministru kabineta noteikumi un likumprojekti - ko attiecīgi jāsagatavo un jāpieņem. Pēc viņa domām, likumā noteiktais termiņš ir adekvāts.

Ločmele debašu noslēgumā akcentēja, ka "Saskaņa" rūpējas par cilvēku labklājību un maksājumu slogu samazinājumu. Viņasprāt, ar šo likumu netiek samazināts finanšu slogs iedzīvotājiem un īpaši - rīdziniekiem.

Ar regulējumu noteiks iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai izpirkuma tiesības uz zemes īpašniekam piederošo zemi.

Dzīvokļu īpašnieki varēs atpirkt attiecīgo zemi, un par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai. Savukārt pašvaldībai būs jālemj par dalītā īpašuma ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu.

Pieņemtais likums paredz, ka, ņemot vērā pašvaldības lēmumu, izpērkamo zemi noteiks, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēs, kā arī izpirkuma cenu noteiks Valsts zemes dienests. Paredzēts, ka zemi varēs izpirkt par kadastra vērtību.

Paredzēts, ka pēc izpirkšanas procesa uzsākšanas un Valsts zemes dienesta paziņojuma saņemšanas lietu par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ieviesīs zvērināts tiesu izpildītājs. Likums noteic kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs īsteno turpmāko vienota īpašuma izveidošanas procesu. Lietas vešanas izdevumus un tiesu izpildītāja amata atlīdzību plānots segt no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Plānots, ka dzīvokļu īpašnieki zemi varēs izpirkt par cenu, ko veidos šajā zemē ietilpstošo zemes vienību un to daļu kadastrālo vērtību summa. Katram dzīvokļa īpašniekam izpirkuma cenas daļu noteiks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.

Vienots īpašums zemesgrāmatā tiks ierakstīts pēc izpirkuma cenas samaksāšanas, to ieskaitot zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas tiesu izpildītājs zemes izpirkuma cenu samaksās zemes īpašniekam.

Lai iedzīvotāji varētu samaksāt katram dzīvokļa īpašumam aprēķināto izpirkuma cenu, likumā paredzēta iespēja saņemt arī valsts atbalstu. Atbalsta veidus, apmēru un piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts arī, ka, ņemot kredītu, nebūs jāieķīlā īpašums, proti, dzīvoklis.

Plānots, ka zemes izpirkšanas procesu vienota īpašuma izveidei piespiedu dalītā īpašuma gadījumā varēs uzsākt no 2023.gada.

Valsts zemes dienesta dati liecina, ka patlaban Latvijā ir 3677 dzīvojamās mājas ar 110 970 dzīvokļiem, kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.