Lemberga prāvā prokurore skubina advokātus stučīt par savu klientu noslēpumiem

Pēdējā tiesas sēdē tā dēvētajā Lemberga prāvā prokurore Ilga Paegle mudināja advokātus ziņot tiesībsargiem klientu noslēpumus. Minot piemērus, prokurore pat atklāja advokātu kantori, kurš piekopj šādu praksi.

Viens no advokāta darbības galvenajiem principiem ir glabāt klienta noslēpumu. Advokatūras likuma 67. pantā teikts, ka "zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā". Advokāts, kurš izpaudis sava klienta noslēpumu, vairs nevar būt advokāts, jo, stukača slavai izplatoties, zaudē klientus un novēršas arī kolēģi.

Eiropā tā dara?

Tiesā pauda viedokļus, vai būtu pieļaujama Ventspils mēra Aivara Lemberga un uzņēmēja Anrija Lemberga advokāta Ginta Laiviņa-Laivinieka pratināšana. Vispirms prokurori Jānis Ilsteris un Juris Juriss tiesu mēģināja pārliecināt, ka G. Laiviņa-Laivinieka pratināšana būtu likumsakarīga, jo advokāts kopā ar apsūdzētajiem esot piedalījies darbībās, kuras prokurori uzskata par noziedzīgām. Tā kā arī pret advokātu izvirzīta apsūdzība, kura izdalīta atsevišķā krimināllietā, viņš esot zaudējis imunitāti un nekas neliedzot viņam tiesā liecināt. Savukārt I. Paegle, papildinot kolēģus, pavēstīja, ka advokātu ziņošana par savu klientu noslēpumiem Eiropas Savienības (ES) valstīs esot pilnīgi normāla prakse.

No viņas teiktā izrietēja, ka ir tikai normāli, ja advokāts steidz tiesībsargiem sniegt ziņas par klientu pēc apsūdzības uzrādīšanas, aizdomās turamā statusa piemērošanas vai pat pēc pirmajām šaubām presē par klienta godīgumu.

Miselva ziņo

"Mēs neatrodamies un nedzīvojam uz vientuļas salas. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts. Mums ir jāievēro starptautiskās tiesību normas un, protams, ir jāņem vērā arī starptautiskā pieredze un prakse. Tāpēc vēlos vērst uzmanību, ka ir valstis, kurās advokāti, uzzinot par sava klienta aizturēšanu, apsūdzības uzrādīšanu, paši raksta ziņojumu savas valsts kontroles dienestiem. Piemēram, 2007. gada 21. martā Lihtenšteinas kompānijas Miselva Establishment advokāti, pamatojoties uz to faktu, ka Aivars Lembergs bija apcietināts Latvijā, sagatavoja ziņojumu par aizdomīgiem gadījumiem un norādīja, ka Miselva pārvalda dažādas sabiedrības struktūras, kurās patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs. Saskaņā ar šo ziņojumu sabiedrības struktūras var iedalīt aktīvās un pasīvās. Aktīvās aptver Logistic, Black Gold Trust, Optibema Trust un LNT struktūru, kurai varētu būt centrālā loma īpaši naftas produktu pārkraušanas saimnieciskajos darījumos. Pasīvā struktūra kalpo galvenokārt līdzdalības uzturēšanai. Savā ziņojumā Miselva advokāti norāda, ka Logistic struktūru, pēc klientu sniegtās informācijas, ir izstrādājusi firma Deloitte&Touche Rīgā kā līdzekli nodokļu optimizēšanai patiesā labuma guvējiem," stāstīja I. Paegle.

Proletāriskā diktatūra

Neraugoties uz to, ka prokurore Lihtenšteinu kļūdaini pieskaitīja ES, citus procesa dalībniekus pārsteidza prokurores atklāsmes par advokātu rīcības ētiskumu vai neētiskumu.

Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš vērsa tiesas uzmanību, ka nav pierādījumu tam, ka, sniedzot juridisko palīdzību savam klientam, G. Laiviņš-Laivinieks būtu izdarījis kādu noziegumu, kas varētu kalpot par pamatu, lai atņemtu advokātam imunitāti. A. Lemberga advokāts Māris Mezītis tiesai atgādināja, ka advokātu no klusēšanas pienākuma nekas neatbrīvo. Viņaprāt, prokurori mēģina uzurpēt Dieva tā soģa funkcijas un piespiest advokātu tikt pratinātam. Prokuroru teiktais par G. LaiviņaLaivinieka likumpārkāpumiem, pēc advokāta domām, ir "proletāriskās diktatūras garā virzīti pieņēmumi".

Līgums joprojām spēkā

A. Lembergs paziņoja, ka līgums starp klientu un advokātu viņam ar G. Laiviņu-Laivinieku noslēgts 1995. gadā un šis līgums ir spēkā vēl šo baltu dienu. G. Laiviņš-Laivinieks esot viņa advokāts arī šajā tiesā izskatāmajā krimināllietā. Viņš esot sniedzis juridiskos pakalpojumus līdz brīdim, kamēr piemērots drošības līdzeklis – liegums tuvoties un tikties ar G. Laiviņu-Laivinieku. A. Lembergs norādīja – ja nebūtu šī lieguma, visticamāk, G. Laiviņš-Laivinieks kā viens no viņa aizstāvjiem sēdētu kopā ar viņu tiesas zālē. A. Lembergs pilnībā piekrita ģenerālprokurora teiktajam par prokuroru zemo kompetences līmeni, jo prokurori jaucot advokāta pienākumu pildīšanu ar juridisko pakalpojumu sniegšanas kompānijām.

Var neliecināt pret sevi

Uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs norādīja – ja arī tiesa lemtu izsaukt liecināt G. Laiviņu-Laivinieku, advokāts varētu izmantot tiesības neliecināt pret sevi. Tā kā arī viņš tiek vainots līdzdalībā noziegumos, par kuriem tiek spriests šajā tiesas procesā, liecināt šajā tiesas procesā nozīmētu liecināt pašam pret sevi. Bez tam, kā norādīja J. Rozenbergs, apsūdzība pati par sevi vēl nav pamats advokātam atņemt imunitāti. Apsūdzība ir tikai prokuroru pieņēmums. Šā pieņēmuma ticamība, pēc J. Rozenberga teiktā, ik dienu mazinās. Ja krimināllieta pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu un A. Sormuli atrodas tiesā un tiek iztiesāta, tad tāda pati krimināllieta pret G. Laiviņu-Laivinieku nav nonākusi pat līdz tiesai. Pēc advokāta teiktā, no tā var secināt, ka, iespējams, prokurori apsūdzējuši G. Laiviņu-Laivinieku tikai tādēļ, lai rastu ieganstu atņemt viņam imunitāti un piespiestu liecināt pret savu klientu.