Pētījums: vai Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu darba vietu?

Finanšu jomas eksperti norāda, ka pandēmijas kopējā ietekme uz darba tirgu nav liela, tomēr tā būtiski atšķiras pa nozarēm, amatu un profesiju grupām, reģioniem.

Kopumā pandēmijas negatīvā ietekme visvairāk ir skārusi tieši darbiniekus zemo ienākumu grupā. To apliecina arī pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar veiktais darba tirgus tendenču pētījums.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka vairums (77%) darba ņēmēju kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, tostarp piektā daļa (22%) norāda, ka ir pat ļoti apmierināti. Vienlaikus divu gadu laikā, salīdzinot ar pirms pandēmijas laika periodu, ir pieaudzis "ļoti apmierināto" darbinieku īpatsvars (no 16% uz 22%).

Apmierinātības rādītāju kontekstā ir būtiski noskaidrot, kādi ir galvenie iemesli, kas šajos apstākļos darbiniekus notur esošajā darbā un kas savukārt veicinātu lēmuma pieņemšanu par darba maiņu?

Darbiniekus pašreizējā darbā visvairāk notur pārliecība par darba vietas stabilitāti

Rezultāti liecina, ka strādājošos pašreizējos apstākļos darbā visvairāk notur tieši darba vietas stabilitāte jeb drošums (43%). Kantar personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka tas lielā mērā saistāms ar uzņēmumu, iestāžu ilgtspējīgas, pārredzamas darbības un attīstības nozīmīgumu darbinieku prātos, ko vēl vairāk pastiprina arī pandēmijas apstākļi.

Strādājošajiem ir svarīga pārliecība, ka darbs ir šodien un būs arī rīt. Darbavietas stabilitāte kā biežāk minētais iemesls atklājās arī iepriekš veiktajos pētījumos, tomēr šogad, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, šī aspekta nozīmīgums ir būtiski pieaudzis.

Nākamie būtiskie attiecību ciešuma iemesli strādājošajiem Latvijā ir: labāku alternatīvu trūkums, grūtības atrast citu darbu (25%), uzņēmuma atrašanās vieta (tuvu dzīvesvietai) (25%), atbilstošs atalgojums (24%), kā arī labas attiecības ar kolēģiem, labs iekšējais mikroklimats (24%).

Raksturīgi, ka kopumā atbilstoša atalgojuma nozīme, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, ir būtiski pieaugusi, kamēr tādu aspektu kā uzņēmuma atrašanās vieta (tuvu dzīvesvietai) un labas attiecības ar kolēģiem loma un nozīme ir samazinājusies.

Darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, tradicionāli biežāk uzsver tieši valsts vai pašvaldību sektorā nodarbinātie, arī strādājošie ar lielāku darba stāžu uzņēmumā (16 un vairāk gadi).

To, ka pašreizējā darbā notur tikai labāku alternatīvu trūkums, caurmērā biežāk norāda darbinieki vecumā no 45 līdz 65 gadiem, strādnieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 500 EUR) ienākumiem mēnesī, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā nodarbinātie, Latgalē un arī Vidzemē strādājošie, darbinieki, kuri vienlaikus ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu un savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu, un kuru emocionālo labsajūtu darbs jaunajos pandēmijas apstākļos ir ietekmējis negatīvi.

Uzņēmuma atrašanās vietu (tuvu dzīves vietai) kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, vidēji biežāk uzsver strādnieki, pakalpojumu un tirdzniecības jomas darbinieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 500 EUR) ienākumiem mēnesī, apstrādes rūpniecībā nodarbinātie, kā arī Zemgalē un Vidzemē strādājošie.

Savukārt to, ka pašreizējā darbā viņus lielā mērā notur atbilstošs atalgojums, salīdzinoši biežāk norāda vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem (1001 EUR un vairāk), tie darbinieki, kuriem atalgojums pagājušā (2020.gada) laikā ir pat palielinājies, kuri vienlaikus ir ļoti apmierināti ar savu pašreizējo darbu un arī apmierināti ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru, un kuriem darbs COVID-19 pandēmijas apstākļos ir pat veicinājis emocionālās labsajūtas uzlabošanos un apmierinātību ar darbu kopumā.

Strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (54%). Jāatzīmē, ka šis iemesls kā visbūtiskākais lēmumam par darba maiņu ir minēts arī visos iepriekšējos - gan 2014. un 2017.gada, gan arī 2019.gada - pētījumos, tomēr šogad, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, šī aspekta nozīmīgums ir samazinājies.

Nākamais biežāk minētais darba maiņas iemesls ir: personīgie apsvērumi (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) (23%), kam seko uzņēmuma reorganizācija un darbības pārtraukšana (17%), labāki piedāvātie labumi un bonusi (17%), neapmierinošas attiecības ar kolēģiem (16%) un interesantāks darba saturs (16%).

Lielāku atalgojumu kā galveno iemeslu darba maiņai caurmērā biežāk ir minējuši tie nodarbinātie, kuri ir neapmierināti gan ar savu pašreizējo darbu, gan arī ar darba un personīgās dzīves līdzsvaru.

Personīgus apsvērumus (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) kā iemeslu aiziešanai no darba vidēji biežāk ir norādījuši darbinieki vecumā no 55 līdz 65 gadiem, izglītības jomā strādājošie, arī tie, kuriem darbs COVID-19 pandēmijas apstākļos ir samazinājis apmierinātību ar darbu kopumā.

Labākus piedāvātos labumus un bonusus kā būtisku iemeslu darba maiņai salīdzinoši biežāk ir uzsvēruši pakalpojumu un tirdzniecības jomas darbinieki, arī valsts pārvaldes un mikro uzņēmumu darbinieki (1 - 9 darbinieki).

Vairāk nekā pusei darbinieku Latvijā atalgojums pagājušā (2020.gada) laikā nav mainījies

Tā kā pētījuma rezultāti liecina, ka atalgojums ir galvenais iemesls, kāpēc strādājošie aizietu no darba, ir interesanti aplūkot, kādas tad ir atalgojuma izmaiņas nodarbinātajiem pagājušā (2020.gada) laikā?

Kantar pētījuma rezultāti atklāj, ka vairāk nekā pusei (58%) darbinieku Latvijā atalgojums pagājušā (2020.gada) laikā nav mainījies, kamēr gandrīz ceturtdaļai (23%) tas ir palielinājies, bet katram desmitajam (11%) tas ir samazinājies. Savukārt 5% strādājošo ir mainījuši darba jomu vai darba nosacījumus.

Raksturīgi, ka, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, ir nozīmīgi pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kuriem atalgojums nav mainījies (58% šogad, salīdzinot ar 51% 2019.gadā), samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuriem atalgojums ir palielinājies (23% šogad, salīdzinot ar 33% 2019.gadā) un palielinājies to darbinieku īpatsvars, kuriem atalgojums ir samazinājies (11% šogad, salīdzinot ar 7% 2019.gadā).

To, ka atalgojums nav mainījies caurmērā biežāk ir atzinuši nodarbinātie vecumā no 45 līdz 54 gadiem, darbinieki ar vidēji augstiem personīgajiem (701 - 1000 EUR) ienākumiem mēnesī, ilggadējie darbinieki (uzņēmumā strādā 16 un vairāk gadus), valsts pārvaldē nodarbinātie, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) strādājošie.

Savukārt to, ka atalgojums ir pat palielinājies vidēji biežāk ir norādījuši strādājošie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, darbinieki ar augstiem personīgajiem (1001 EUR un vairāk) ienākumiem mēnesī, strādājošie, kuru darba stāžs uzņēmumā ir 1 līdz 5 gadi, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie, lielo uzņēmumu darbinieki (250 un vairāk), tie, kuri strādā tikai attālināti (mājās), kuri ar savu pašreizējo darbu ir ļoti apmierināti un kuriem darbs COVID-19 pandēmijas apstākļos ir tikai veicinājis apmierinātību ar darbu kopumā.

Raksturīgi ka to, ka atalgojums ir samazinājies, salīdzinoši biežāk ir uzsvēruši strādnieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 500 EUR) ienākumiem mēnesī, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā strādājošie, tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir neapmierināti un kuriem darbs COVID-19 pandēmijas apstākļos ir sekmējis neapmierinātību ar darbu kopumā.

To, ka viņi ir mainījuši darba jomu vai darba nosacījumus, caurmērā biežāk ir atzinuši gados jaunāki (18 - 24 g.v.) strādājošie un darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši mazāk par 1 gadu.